Kā mājdzīvnieki ietekmē mūsu veselību?

Dzīvnieku labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību ir zinātniski pierādīta. Pastāv vairāki tā dēvētās zooterapijas veidi, kuru ietvaros cilvēks komunicē ar dzīvnieku, šai saskarsmei tādējādi uzlabojot gan cilvēka garīgo, gan vispārējo veselības stāvokli. Piemēram, arvien populārāka kļūst tā dēvētā KANISTERAPIJA. Tā ir metode, kas pastiprina rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot speciāli apmācītu suni, kuru vada kvalificēts kanisterapijas speciālists. Kanisterapijā izšķir trīs pakāpes. Pirmā ir sastapšanās ar dzīvnieku, izveidojot pozitīvu kontaktu starp cilvēku un suni, glāstot to, dodot komandas un veidojot saskarsmi. Kā otro izšķir mācīšanos ar suni, kas palīdz uzlabot cilvēka intelektuālās un izzināšanas spējas. Tāpat ļoti pozitīva ietekme ir kanisterapijas trešajam paveidam – terapijai ar suni, kas ietver vingrinājumu kompleksu, kam ir jau konkrēts rehabilitācijas mērķis. Lai gan kanisterapija neaizvieto neviena speciālista darbu, tā var palīdzēt sasniegt labākus rezultātus, jo papildina gan, piemēram, logopēda, psihologa un fizioterapeita, gan ergoterapeita, pedagoga vai speciālā pedagoga u.c. profesionāļu darbu ar cilvēku. Šī iemesla dēļ kanisterapija ir piemērota gan bērniem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī senioriem. Tā kā suns pēc savas būtības ir sociāls, aktīvs un miermīlīgs dzīvnieks, saskarsme ar to ļoti palīdz arī bērniem ar garīgās veselības problēmām, autismu un Dauna sindromu, uzlabojoties atmiņai un emocionālajam stāvoklim. Suņi bērnus motivē aktīvi darboties un sadarboties, tādējādi ātrāk un labāk attīstoties runai. Savukārt bērniem, kuriem ir, piemēram, kustību traucējumi, kanisterapija palīdz vieglāk uztvert un apgūt jaunas iemaņas, veicinot mācīšanās motivāciju, jo līdzās ir suns, kurš palīdz to darīt.

Pieminēšanas vērta ir arī HIPOTERAPIJA jeb reitterapija, kas nodrošina cilvēka kontaktu ar zirgu. Tās laikā normalizējas gan cilvēka fiziskais, gan psiholoģiskais stāvoklis, kā arī, atrodoties zirga mugurā, tiek nodarbināti visi ķermeņa muskuļi, trenējas elpošanas sistēma un tonizējas asinsrites sistēma. Soļojot zirgs ar ķermeni veic trīsdimensionālas kustības, kas liek jātnieka ķermenim tā mugurā kustēties gan uz sāniem, gan uz augšu un leju, kā arī uz priekšu un aizmuguri. Ir zinātniski pierādīts, ka šādas kustības neveic neviens cits dzīvnieks. Tādējādi zirga kustības ir maksimāli pietuvinātas cilvēka dabiskajām kustībām un tempam iešanas laikā, tāpēc cilvēka galvas smadzenes saņem tādus impulsus, it kā tas staigātu pats, neraugoties uz to, ka patstāvīgi cilvēks to, iespējams, nespēj darīt. Šī iemesla dēļ reitterapiju ļoti bieži izmanto kā rehabilitācijas metodi pēc dažādām traumām un neiroloģiskām slimībām, kā arī izkaisītās sklerozes, ērču encefalīta, insulta un citu nopietnu saslimšanu ārstēšanā. Tiesa, jāpatur prātā, ka reitterapijas nodarbība organismam rada lielu slodzi, tāpēc, pirms tās uzsākšanas ir jākonsultējas ar ārstu.

“Saskarsme ar dzīvniekiem un kontakts ar tiem palīdz cilvēkam veiksmīgāk un efektīvāk risināt stresa situācijas, uzlabo psiholoģisko stāvokli, palīdz mazināt depresiju un bailes. Šo iemeslu dēļ dažas aviokompānijas saviem klientiem pat ļauj ceļot ar suni salonā, neraugoties uz tā izmēru, jo dzīvnieks ir kā pavadonis, kas palīdz cilvēkam pārvarēt bailes no lidošanas,” stāsta Tatjana. “Jāpiebilst arī, ka suņi, kaķi un citi dzīvnieki paplašina arī sociālo saikni starp cilvēkiem. Piemēram, pateicoties suņiem, to saimniekiem parādās arī jauni hobiji. Suņu veiklības sports adžiliti liek iesaistīties arī dzīvnieka saimniekam, ļaujot vairot draugu un paziņu loku, kā arī apspriežamo tēmu klāstu ikdienas komunikācijā. Tāpat parādās jauni mērķi un vēlme ceļot, apmeklējot arī izstādes un sacensības. Arī vienkārša dzīvnieka esamība mājās motivē cilvēku vairāk kustēties. Suni jāved pastaigās vairākas reizes dienā. Tāpat arī ar kaķi ir jāpavada laiku gan aktīvi, gan pasīvi, ar to rotaļājoties un dzīvnieku aprūpējot, jo to ir gan jāpabaro, gan, piemēram, jāiztīra mīluļa kastīti. Arī rāpuļi, putni un zivtiņas akvārijā prasa to apkopšanu, ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu, mīluļu pabarošanu, kas liek regulāri darboties.”

Daži interesanti fakti par mīluļu ietekmi uz mūsu veselību

1. Mājdzīvnieka esamība var palīdzēt normalizēt paaugstinātu asinsspiedienu. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuriem ir mājdzīvnieks, miera stāvoklī tas ir zemāks, kā arī sirdsdarbība ir mierīgāka, nekā cilvēkiem, kuriem mīluļa nav. Tāpat atklāts, ka bērniem ar hipertensiju asinsspiediens pazeminās laikā, kad tie samīļo savu suni vai ar to spēlējas.
2. Kā izrādās, cilvēkiem, kuriem pieder kāds mājdzīvnieks, ir zemāks tā dēvētā sliktā holesterīna līmenis. Tiesa, to ir viegli izskaidrot attiecībā pret suņu saimniekiem – mīluli ir regulāri jāved pastaigās, kas veicina fizisko aktivitāšu īpatsvaru ikdienā un attiecīgi pozitīvi ietekmē veselības stāvokli.
3. Kaķu īpašniekiem ir labāka sirds veselība. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuriem kaķa nav bijis nekad, ir krietni augstāks risks piedzīvot sirdslēkmi. Tāpat mājdzīvnieka esamība samazinot sirds mazspējas attīstīšanos un kopumā uzlabo sirds un asinsvadu veselības stāvokli.
4. Bērniem, kuri auguši kopā ar suni vai kaķi, retāk attīstās alerģijas, kā arī ir spēcīgāka imunitāte jeb dabiskās organisma aizsargspējas.
5. Mājdzīvnieka klātbūtne var palīdzēt mazināt arī hroniskas sāpes. Dzīvnieka samīļošana veicina laimes un labsajūtas hormonu izdalīšanos, kam piemīt sāpes atvieglojoša iedarbība.
6. Pētījumos atklāts, ka pāri, kuriem ir kopīgs mājdzīvnieks, ir laimīgāki. Iespējams, apmierinātības sajūtu un dzīvesprieku palīdz vairot iespēja dalīties priekā un pozitīvajās emocijās, ko dzīvnieks ar savu klātbūtni rada.
7. Lai gan valda uzskats, ka cilvēks vislabāk izguļas, neviena netraucēts, pētījumos atklāts, ka, guļot vienā gultā ar mājdzīvnieku, miega kvalitāte patiesībā ir labāka, jo dzīvnieks rada drošības sajūtu un nomierina.