Izplatītākās mājdzīvnieku traumas. Kā pasargāt?

Auto traumas

Lai gan šķiet, ka sadursmēs ar automašīnām traumas biežāk gūst klaiņojoši dzīvnieki, arī mājas mīluļi nav no tām pasargāti. Ja mājdzīvnieks ir cietis negadījumā, to nekavējoties jāved pie veterinārārsta – arī tad, ja tas vizuāli izskatās vesels. Iespējams, gūtas iekšējo orgānu traumas, kas vizuāli uzreiz nav pamanāmas.

Dzīvnieku kodumi

Dzīvniekiem savstarpēji sakaujoties, traumas var gūt gan suņi, gan kaķi. Lielu suņu kodumi parasti ir redzami – tie rada asiņošanu, un plēstās brūces ir vizuāli manāmas. Savukārt kaķu un mazu suņu kodumi var nebūt uzreiz redzami. Tomēr koduma vietā zem ādas var izveidoties abscess, kas kļūst pamanāms tikai pēc kāda laika, kad dzīvniekam pazūd apetīte un traumētajā vietā parādās tūska un tā šķiet sakarsusi. Tādēļ, ja ir zināms, ka mīlulis ir saķēries ar kādu citu dzīvnieku, to drošības pēc jāaizved pie vetārsta. Tāpat, ja mīluli sakodis cits dzīvnieks, jāpārliecinās, vai tas bijis vakcinēts pret trakumsērgu, ja tas iespējams.

Acs traumas

Acu traumas var būt dažādas, gan sākot no vieglām ( acs radzenes trauma) līdz pat ļoti smagām (acs radzenes čūlas u.c.) traumām. Suņiem acu traumas var radīt kaķu skrāpējumi vai acī iekritis svešķermenis. Nereti tās tiek gūtas, arī pastaigājoties mežā, kad acs tiek traumēta, piemēram, ar koka zaru. Ja dzīvniekam novērota izteikta acu mirkšķināšana vai to asarošana, izdalījumi no acs vai tas traumēto aci kasa ar ķepu, vai berzē pret guļvietu, tad nekavējoties ir jādodas uz veterināro klīniku, jo acu traumas pašas no sevis nepāriet.

Izkrišana pa logu

Kaķi ir ziņkārīgi dzīvnieki, un diemžēl nereti gadās, ka tie, raugoties uz ārā notiekošo vai cenšoties noķert uz palodzes uzlidojušu putniņu, izkrīt pa logu. Tāpat kā pie jebkuras traumas, arī šai gadījumā jādodas pie veterinārārsta, kurš apskatīs dzīvnieku, veiks diagnostiskos izmeklējumus un novērtēs iespējamo traumu esamību un nopietnību.

Saišu plīsumi, izmežģījumi, ekstremitāšu lūzumi

Ceļa krusteniskā saite nodrošina ceļa locītavas stabilitāti. Ja suns pakaļkāju tur paceltu, uz to nebalstās vai balstās minimāli, nekavējoties ir jādodas pie veterinārārsta. Saites plīsums sunim ir ļoti sāpīgs un pats no sevis nesadzīst. Tāpat nereti tiek iegūti arī izmežģījumi. To tipi var būt dažādi, taču saimniekam nekādā gadījumā nevajadzētu pašam censties “ielikt to vietā”. Ir nekavējoties jāgriežas pie vetārsta un jāveic rentgens, lai saprastu, kā rīkoties tālāk. Tikpat dažādi var būt arī lūzumi, turklāt suns var pat neizrādīt, ka ir savainojies, un uzvesties gandrīz tāpat kā ikdienā, par lūzumu liecinot tikai nelielai tūskai tā vietā. Ja ir aizdomas par lūzumu, jāgriežas pie vetārsta un jāveic rentgens. Tāpat iespēju robežās nevajadzētu ļaut dzīvniekam kustēties, jo pat nelielas kustības tam izraisa lielas sāpes.

Plēstas brūces, kaulu lūzumi

Šāda tipa traumas dzīvnieks var gūt jebkur – sadursmē ar auto, tiekot sakosts kautiņa laikā, kaut kur skrienot un aizķeroties vai tam virsū uzkrītot smagam priekšmetam. Arī šai gadījumā, izvērtējot situācijas nopietnību, ir jāvēršas pie veterinārārsta. Ekstremitāšu traumas tiek iegūtas visbiežāk, turklāt tās nereti iegūst tieši maza izmēra suņi, kas ir ļoti aktīvi, bet samērā trausli. Jāpiebilst, ja sunim ir kāds ievainojums, labāk griezties pie veterinārārsta, jo neliels sasitums var slēpt diezgan nopietnu ievainojumu.

Svarīgi!

Pirms palaist suni brīvībā, lai ar to spēlētos vai dzīvnieks sportotu, ir jānovērtē apkārtējā vide, lai iespēju robežās paredzētu nelaimes, kas var atgadīties. Ja ir salna, suns var paslīdēt, savukārt, ja apkārtnē ir zemu augošu krūmu vai koku zari, dzīvnieks var sadurties, saskrāpēties, traumēt aci vai citas ķermeņa daļas. Tāpat pastaigas laikā jāuzmanās, vai dzīvnieka ceļā nemētājas sasistas stikla pudeles, asas akmens šķembas vai citi asi priekšmeti, uz kā tas var sagriezt ķepas. Ja tomēr gūta griezta brūce, taču tā nav dziļa, to var apkopt mājās pašu spēkiem, bet, ja iegriezums ir dziļāks, jāvēršas veterinārajā klīnikā, lai savainotajai vietai uzliktu šuves.

Vai esi apdrošinājis savu mājdzīvnieku?

Tie mājdzīvnieku īpašnieki, kuri ir saskārušies ar mājas mīluļa ārstēšanas izdevumiem dažādu tā veselības problēmu gadījumā, zina, cik lielas var būt to izmaksas. Veterinārmedicīniskie pakalpojumi dažkārt var izmaksāt vairākus simtus eiro. Tāpēc dzīvnieka veselību ieteicams apdrošināt, jo tādējādi traumu vai akūtu saslimšanu gadījumā veterinārmedicīniskie izdevumi tiks segti. 

Kādi ir populārākie mājdzīvnieku apdrošināšanas gadījumi?

Visbiežākie mājdzīvnieku veselības pasliktināšanās gaidījumi saistīti ar alerģisku reakciju izpausmi, gremošanas traucējumiem un dažāda veida traumām. Gada siltajā sezonā, ērcēm kļūstot aktīvākām, vizītē pie veterinārārsta nereti liek doties arī ērču kodumi.

Līdz 1. janvārim 2022. g. izmanto iespēju iegādāties IF Mājdzīvnieku apdrošināšanu ar 10% atlaidi, izmantojot kodu: IFDINO.