Kādēļ mīluļus jāved pie friziera?

Ir cilvēki, kuri kaķu un suņu frizēšanu mēdz uzskatīt kā pārspīlētu mīluļa lutināšanu vai pat iejaukšanos dzīvnieka dabiskajā rutīnā. Šīs jomas speciālisti un veterinārārsti gan aicina saimniekus saprast – mīluļa, īpaši šķirnes dzīvnieka, kažokam ir nepieciešama tikpat liela uzmanība kā mūsu pašu frizūrām. Kāpēc tā, skaidro “Dino Zoo Frizētava” frizieri Ivo un Ruta Obrumaņi.

Ivo Obrumanis sākotnēji stilista un friziera profesiju apguvis Rīgas stila un modes tehnikumā un ar dzīvnieku frizēšanu profesionāli nodarbojas jau 14 gadus.

Savas zināšanas Ivo ir papildinājis vienā no lielākajām Eiropas suņu un kaķu audzētavām “Of Taitas’s Usuhabti”, Kalbahā, Vācijā.

Arī Rutas dzīvē dzīvniekiem vienmēr ir bijusi liela loma. Aizraušanās ar suņu sporta veidiem pusaudžu gados, kam pateicoties apceļota teju visa pasaule, laika gaitā novedusi pie intereses par dzīvnieku kopšanu.

Uz sarunu pie galda pavisam drīz ieradās arī abu mīlulis – Meinkūnu šķirnes kaķis vārdā Djego.

Intervijas laikā bija gana grūti novērst acis no izmēros raženā runča ar kopto spalvu. Īstens apliecinājums abu meistaru profesionalitātes līmenim.

Būtiski arī tas, ka Ivo un Ruta paši arī ir kaķu audzētāji. Viņiem kopīgi pieder audzētava "Obermoon".

Kurus mājdzīvniekus iespējams frizēt un ar kuriem gadās strādāt visbiežāk?

Ivo: Visbiežāk pavisam noteikti nākas frizēt suņus. Darbs ar kaķiem ir retāk un Latvijā ir arī diezgan maz profesionālu kaķu frizieru. Tā ir ļoti specifiska joma, ir jābūt zināšanām par tehniku un pieredzei – ir savi stiķi, tā teikt. Ar suni strādāt ir vieglāk, viņi parasti ir pakļāvīgāki. Lai safrizētu kaķi parasti ir nepieciešami divi cilvēki – kamēr viens dzīvnieku pietur, otrs rūpīgi strādā ar dzīvnieka kažoku, žāvē, frizē, mazgā. Mēs abi specializējamies tieši uz kaķiem, taču principā kopt var visus dzīvniekus, kuriem ir kažoks un kuri piedalās izstādēs vai sacensībās. Sākot ar jūrascūciņām un beidzot ar, piemēram, zirgiem.

Vai arī dzīvnieku pasaulē pastāv kādas specifiskas, mainīgas stila tendences?

Ruta: Suņiem, kuri piedalās izstādēs ir tā dēvētie izstāžu griezumi. Ritot laikam, tie zināmā mērā mainās, atšķiras starp dažādām šķirnēm.

Ivo: Suņiem, kuri piedalās izstādēs ir jāatbilst tā dēvētajam šķirnes standartam. Laika gaitā šad tad atsevišķas standartu nianses tik tiešām mainās. Katra individuāla suņa vai kaķa griezumu ietekmē arī dzīvnieka forma, anatomija. Dzīvnieku frizierim šīs lietas ir jāpārzina.

Vai dzīvnieka kažoka kopšanai ir arī funkcionāla, ne vien tīri estētiska nozīme?

Ruta: Protams, ka dzīvnieks, kura kažokam kāds ir veltījis pietiekami daudz rūpju, izskatīsies ievērojami labāk. Šādu mīluli dikti vairāk gribēsies paņemt klēpī, nevis vien parādīt ar pirkstu viņam mājoklī atvēlēto vietiņu, kā tas mēdz notikt ar dzīvniekiem, kuru kažoks ilgstoši paliek nekopts. Taču mīluļa spalvu kopšana nav domāta vien tiem dzīvniekiem, kuri startē konkursos un piedalās izstādēs. Rūpes par mājdzīvnieka kažoku vienlaikus ir arī rūpes par viņa labsajūtu un veselību. Ik vienam dzīvniekam ir periodi, kuros tie pastiprināti met spalvu. Tas notiek, reaģējot uz klimata izmaiņām un pielāgojoties tām. Efektīvākais veids kā visātrāk atbrīvoties no šīs nomestās spalvas ir mazgāšana un žāvēšana. To gan vēlams darīt regulāri. Līdz šim ir gadījies strādāt arī ar tādiem dzīvnieciņiem, kuriem spalvas tik ļoti savēlušās, ka ir grūti pakustināt kājas. Saimnieks par savu mīluli bieži ir neziņā, vien piebilst: “Viņš man tāds lēnīgs pēdējā laikā palicis.” Atliek vien pieskarties dzīvnieka kažokam, lai saprastu, kas par vainu.

Ivo: Katrai dzīvnieka spalvai ir savs dzīves cikls, noteikts garums un smagums, kuru spēj izturēt spalvas sīpoliņš. Pārsniedzot to, spalva izkrīt. Intensīvā spalvas mešanas ciklā šis process skar visu dzīvnieka kažoku un izkritušās, atmirušās spalvas ieķeras tajās, kuras vēl cieši turas – tā arī veidojas šie te kamoli.

Vai šo nevar paveikt mājās?

Ruta: Ja dzīvnieks, kurš intensīvi met nost spalvu, ir salīdzinoši liels, būs problēmas mājās to paveikt tā, lai neciestu mēbeles un paklāji. Specializētā frizētavā tā nebūs problēma un šis process prasīs salīdzinoši maz laika.

Ivo: Būtiski, ka ir pietiekami daudz tādu kaķu šķirņu, kuru eksemplāriem muguras un astes apvidū ir tauku dziedzeri. Tie paredzēti, lai izdalītu taukus, kuri, pārklājot kaķa spalvu, neļautu tai lietū piesūkties ar ūdeni. Šādiem kaķiem, ja tie ir pieraduši dzīvot zem pajumtes, īpaši apkures sezonā, tauki izdalās pastiprināti. Pārāk liels pārklājums traucē ādai elpot un tauku dziedzeri var iekaist. Tas savukārt var beigties arī ar astes amputāciju. Mājas apstākļos tos ir ļoti grūti izmazgāt no kažoka bez speciālas, profesionāļiem pieejamas kosmētikas, kuras lietošanai ir nepieciešamas zināšanas.

Cik bieži ieteicams doties pie dzīvnieku friziera?

Ivo: Ļoti atkarīgs no konkrētā mīluļa. Gluži tāpat kā cilvēkiem – daži mazgā matus katru dienu, daži reizi nedēļā.

Ruta: To, ka dzīvnieks sācis pastiprināti mest spalvu var noteikt pats saimnieks – attiecīgajos periodos tas pavisam noteikti būs pamanāms uz apģērba, ja mīlulis jums pieglaudīsies.

“Dino Zoo Frizētava” speciālisti Ivo un Ruta skaidro, ka viena dzīvnieka apkopšana vidēji aizņem līdz pusotrai stundai un saimniekam izmaksā no 25 līdz 35 eiro.

Konkrēts darba apjoms un izcenojums mēdz svārstīties atkarībā no dzīvnieka izmēriem un kažoka stāvokļa. Sīkāk par šiem pakalpojumiem var uzzināt “Dino Zoo Frizētava” mājaslapā.