Turcijas kaķu grupu pārstāv divas šķirnes - Turcijas Angoras un Turcijas Vana kaķi, kas atšķiras savā starpā pēc vilnas krāsojuma. Šķirne nav mākslīgi selekcionēta, bet pilnveidota, izmantojot savvaļas kaķus, kas izsenis turēti kā mājdzīvnieki Turcijas provincē Anatolijā pie Vana ezera. Šķirnes selekciju gan nav veidojuši turki, bet Anglijas kaķu audzētāja Laura Lašingtona, kura 1955. gadā atveda kaķu pāri uz Lielbritāniju, pēc dažiem gadiem pārveda vēl trīs kaķus, ar kuriem uzsāka plānotu ciltsdarbu. 1969. gadā Angoras kaķu standartu apstiprināja Lielbritānijā, bet 1972. gadā visā Eiropā.

Turcijas kaķiem ir vidēji liela, spēcīgs ķermenis ar garu, spēcīgu kaklu, vidēji garas kājas, ovālas ķepas. Galva ir saīsināta, trijstūrveida ar vidēji garu, taisnu degunu, spēcīgu zodu. Acis ir ovālas, lielas, slīpi novietotas, zilas, oranžas vai dažādas krāsas, zaļas - baltiem kaķiem, bet Vana kaķiem un krāsainajām Angoras kaķenēm - no zeltaini oranžas līdz vara krāsai. Ausis lielas, tuvu viena otrai novietotas. Vilna ir zīdaina, mīksta, līdz 15 cm gara, bet bez pavilnas. Baltiem kaķiem vilna sniega baltumā bez jebkāda krēmkrāsas ēnojuma; Vana kaķiem galvas augšpuse ap ausīm un pakauša, kā arī aste ir sarkanā vai krēmkrāsā, pieļaujami nelieli šīs pašas krāsas plankumiņi uz ķermeņa.

Turcijas kaķiem patīk ūdens, brīvā dabā tie pat labprāt ķer zivis, tie ir jautri un temperamentīgi. Šie kaķi jau no mazotnes bieži jāņem rokās, arī izstādēs jāpiedalās jau no 3 mēnešu vecuma, jo pieaugot nereti dzīvnieki ārpus savas mājas vides kļūst ļoti agresīvi.

Metienos dzimst no 3 līdz 4 kaķēniem, bieži tiem ir tumšs plankums uz galvas, kurš izzūd ap gada vecumu. Zilacainie Angoras kaķi bieži ir kurli, tāpēc to skaits ir ļoti samazinājies, vairāk šobrīd audzē krāsainos Angoras kaķus.

Latvijā 80. gados bija diezgan daudz Angoras kaķu, tie tika ievesti arī no Krievijas, bet sakarā ar to, ka visi bija galvenokārt baltā krāsā un daudzi kaķēni arī kurli, bija problēmas tos pārdot.

Kurlums ir ļoti nopietns defekts. Šie dzīvnieki parasti ir agresīvi, mājās sasit gan vāzes, gan puķu podus. Kurlas kaķenes parasti nevar sapārot. Lai pasargātu sevi no kurla dzīvnieka iegādes, obligāti pie veterinārārsta pārbaudiet, vai kaķis dzird!
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"