Šķirnes apraksts

Ak šīs mazās, sprogainās aitiņas! Viņi ir spējīgi apburt no pirmā skatiena...

Šos kaķus mēdz devēt dažādi - par aitiņām, pūdelīšiem vai par lāčukiem, bet neatkarīgi no tā, kā viņus nodēvē, visi viņus mīl. Nevienu patiesu kaķumīli nespēj atstāt vienaldzīgu šie burvīgie radījumi.

Ir patiesi interesanti arvien no jauna uzlūkot sprogaino kažociņu, šķiet jaunas un jaunas sprodziņas rodas katru dienu. Tā vien gribas glaudīt un mīļot šo jauko sprogaino jēriņu.

Selkirkas šķirnes kaķi ir ārkārtīgi uzticīgi, šarmanti un apveltīti ar fantastisku raksturu. Viņi ļoti labprāt ļaujas cilvēka rokām, labsajūtā skaļi murrājot, labprāt sēž uz saimnieka pleca vai pat apvijas ap kaklu kā sprogaina šalle. Tomēr katrs, kas viņus iepazinis piekritīs, ka Selkirkas reksi ir spilgtas individualitātes - kā raksturā, tā arī pēc izskata.

Zinātāji stāsta, ka šie kaķi ir ideāli piemēroti dzīvei kopā ar citiem kaķiem, jo nekad necenšas dominēt, bet gan lieliski sadzīvo ar visiem.

Selkirka raksturs atspoguļo visu selekcijā izmantoto šķirņu īpašības - britu īsspalvainā kaķa jaukais raksturs un persieša delikātums kombinācijā ar īsspalvaino eksotu rotaļīgumu. Selkirkas reksi ir ļoti pacietīgi un vienlaikus maigi, bet arī līdzsvaroti. Viņus neizbiedēs ne spalgs durvju zvans, ne putekļusūcēja rūkoņa. Selkirki ir vienmēr gatavi rotaļām un maiguma ispausmēm ar cilvēku. Katrs, kam pieder šis jaukais kaķis var apliecināt - selkirkas rekss ir neparasts, inteliģents kaķis, kam ir būtiski būt nepārtrauktā kontaktā ar cilvēku, viņš lieliski saprotas ar bērniem un mierīgi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.

Selkirkas reksi ir jauna šķirne, kas radusies nejaušas mutācijas rezultātā. Pirmssākumi meklējami 1987.gadā un kopš tā laika šķirne kļuvusi zināma un poulāra. Visvairāk šo kaķu cienītāju ir Amerikā, bet arī Eiropa aizvien vairāk iemīļo šos jaukos kaķus.

Viss iesākās nelielā ASV patversmē Vaiomingas štatā, kur nokļuva kāds nejaušs mājas kaķes metiens. Viens kaķēns būtiski atšķirās no citiem, ar ko piesaistīja sev darbinieces uzmanību - zaļas acis un īsa, sprogota spalva, pat ūsas bija sprogainas. Darbiniece atdeva dīvaino mazuli pieredzējušai kaķu speciālistei Džerijai Ņūmenai, kas patiesi ieinteresējās par mazo kaķenīti, ko patversmē nosauca par Miss de Pesto of Nofeis.

Kad kaķu jaunkundze sasniedza attiecīgu vecumu, no pārojuma ar persiešu runci viņai piedzima seši kaķēni, no kuriem trīs bija sprogaini, bet viens garspalvains. Kļuva skaidrs, ka Miss de Pesto ir gan grspalvainības, gan sprogainības gēna nesēja. Sprogainības gēns izrādījās dominants, kad pietiek ar vienu sprogainu vecāku, lai kaķēni dzimtu sprogaini. Tā bija sensācija, jo visās līdz šim zināmajās sprogaiņu šķirnēs - gan Devonas reksiem, gan Kornišreksiem - sprogainība pārmantojās ar recesīvo gēnu palīdzību - vajadzīgi abi sprogaini vecāki. Džerija Ņūmena nolēma pievērsties jaunas šķirnes izkopšanai un pēc ilgām pārdomām nolēma saukt sprogainos kaķus par Selkirkas reksiem. Par godu savam vīratēvam.

Bet kā tad jāizskatās īstam Selkirkas reksam ? Pēc galvas formas un ķermeņa uzbūves jālīdzinās britu īsspalvainajam - drukns vidēja lieluma kaķis, spēcīgiem kauliem, paresnām kajām, apaļām pēdām, platām krūtīm. Kaķenes ir mazākas augumā, bet ne smalkas. Galva apaļa, spalva nepieguļ cieši, bet gan akotmati, gan pavilna ir mīksta un sprogojas. Kopumā izskats tiešām atgādina mazus lāčukus dažādās krāsās, jo Selkirkiem ir atļautas visas krāsas - galvenais, lai acu krāsa harmonētu ar apmatojumu. Bet tā lā selekcijā tiek izmantoti dažādu šķirņu kaķi, arī Selkirka ķermeņa uzbūvē tas redzams - garspalvainie vairāk līdzinās persiešiem, bet īsspalvainie -britiem. Īsspalvainajiem spalvai jābūt viļņoti samtainai, bet garspalvainajiem spalva sprogojas cirtās. Visvairāk sprogu ir uz vēdera, kakla un kājām - tā saucamās „bikses". Sprogojuma intensitāte iedzimst - ir ģenētiski noteikta. Ģenētika tomēr ir ļoti sarežģīta zinātne un ne vienmēr audzētāji visu var paredzēt, tāpēc tik jaunā šķirnē kā Selkirkas reksi, kaķi pēc sava tipa ir ļoti dažādi - katrs ir neatkārtojams un unikāls. Tomēr visiem viņiem jābūt sprogainiem. Sprogojuma kvalitāti ietekmē arī kaķa krāsa, spalvas struktūra, vecums, dzīves apstākļi, klimats, veselības stāvoklis un daudzi citi faktori. Piemēram ne kaķim, ne kaķenei nebūs krāšņākais kažoks dzimumnobriešanas, mklēšanās laikā, kaķenei arī grūsnības un laktācijas laikā. Viskrāšņāk spogaiņi izskatās pēc mazgāšanas, ja ļauj spalvai izžūt dabiskā veidā, pa laikam tikai pabužinot. Gadās, ka spalva izaug pārāk gara un vairs neveidojas glītas sprogas. Tādā gadījumā vajag 1-2 cm garuma uzmanīgi apgriezt un sprogojums atjaunosies.

Tomēr arī ar kaķiem ir tāpat kā ar cilvēkiem - kā matus kopj, tā tie izskatās!

Avots: Katrīna Kurčevska, audzētava „Katrin's" 
http://cat.mau.ru

Viena no jaunākajām šķirnēm, kuru pamatā atzīst tikai ASV klubi. Felinologu daļa uzskata, ka gēns, kas izraisa viļņotas vilnas parādīšanos, eksistē dažādiem dzīvniekiem, tai skaitā arī visiem kaķiem, pie tam periodiski parādās dažādu šķirņu kaķu metienos. Amerikāņu audzētāju daļa uzsākusi šo kaķu selekciju un nodēvējusi tos par silkerkas reksiem. Kaķi ir vidēji lieli, ar spēcīgu ķermeni, vidēji garām kājām; galva trapecveida ar vidēji garu, paplatu degunu; acis plati novietotas; ausis vidēji lielas un augstu novietotas. Vilna ir mīksta, viļņota, pieļaujamas jebkuras krāsas. Jāteic, ka tikai daži silkerkas reksi tiešām ir efektīgi, lielākā tiesa šo kaķu atstāj slima dzīvnieka iespaidu, jo vilna izskatās izpūrusi un savēlusies, īpaši tiem eksemplāriem, kuriem vilnas viļņojums vājāk izteikts.

Eiropā šo kaķu ļoti maz, ir arī Latvijā.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"