Bengālijas kaķis (Bengal)

Šķirnes apraksts

Reta un unikāla šķirne, kas radīta mērķtiecīgas selekcijas ceļā - krustojot āzijas savvaļas leopardkaķi ( Felis Bengalensis) ar mājas kaķiem. Zoologi āzijas leopardkaķi ierindo tajā pašā kaķveidīgo grupā, kur ir lauva, tīģeris un leopards. Galu galā entuziastu pūles vainagojās panākumiem - krustojumi bija veiksmīgi. Pirmās paaudzes vīriešu kārtas pēcnācēji gan bija neauglīgi, bet no kaķenēm, tālāk krustojot ar mājas kaķiem, tika iegūti vairoties spējīgi pēcnācēji. Galvenā organizatore un idejas autore amerikāņu bioloģe Džeina Milla loloja cerību, ka cilvēki vairāk aizdomāsies par lielo savvaļas kaķu saudzēšanu, ja tie asociēsies ar mājas mīluļiem. Turklāt viņai gribējās radīt maigu mājdzīvnieku, kas būtu mīļš, bet tomēr džungļu zvērs. Katrs bengāļu kaķēns nes sevī 12 - 25% gēnu no sava savvaļas priekšteča leopardkaķa. Tāpēc šie kaķi ir unikāli ar savu specifisko ‘'mežonīgo'' izskatu, ar apbrīnojamo plastiku kustībās un lielu patiku pret rotaļām ūdenī. Daudzveit valdošais uzskats par šo kaķu agresīvo raksturu neatbilsts patiesībai - pareizi audzināti bengāļi var būt tādi paši mājas murrātāji kā ikviens mājas kaķis. Viņi ir attapīgi, rotaļīgi un draudzīgi, īpaši pieķeras savam saimniekam - it visur seko līdz kā sunītis. No dabas bengāļi ir ar teicamu veselību, tīrīgi, pieticīgi prasībās, labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, bet saglabā līdera pozīcijas attiecībās ar tiem. Tomēr ir viens likums, kas jāievēro bengāļa saimniekam - šim kaķlim ir nepieciešama nedalīta saimnieka mīlestība un uzmanība. Mazie kaķēni ir laicīgi jāsocializē un jāradina pie cilvēka rokām, jo citādi var izaugt ‘'mežonēns''- savvaļas gēni izpaudīsies kā neuzticība, aizdomīgums, tieksme pēc vientulības.

Pagājušā gadsimta vidū āzijas leopardkaķis, kas dzīvoja galvenokārt Indijā, Pakistānā, Tailandē, Ķīnā , Filipīnā un Tālajos austrumos, izrādījās apdraudēts savā dabiskajā vidē. Malumednieki nežēlīgi iznīcināja šos kaķus krāšņā plankumotā kažoka dēļ. Nošāvuši kaķeni, malumednieki mazos kaķēnus tirgoja kā ‘'dzīvus suvenīrus'' Bangkokas ielās. Tieši šādā ceļā iegūts kaķēns kļuva par aizsākumu vienam no ekstravagantākajiem eksperimentiem felinoloģijas vēsturē. Bija vajadzīgi daudzi gadi un rūpīgs darbs, lai nostiprinātu eksotisko izskatu un radītu miermīlīgu raksturu, ko palīdzējuši radīt dažādu šķirņu mājas kaķi. Bet ilgais eksperiments bija veiksmīgs un 1991.gadā tika oficiāli atzīta jauna kaķu šķirne - Bengālijas kaķis.

Bengālijas kaķis ir liela auguma - runči ievērojami lielāki par kaķenēm, bet vidējais svars šķirnē ir 7-8 kg. Ķermenis izstiepts, muskuļains un atlētisks , kaķenes ļoti slaidas un elegantas .

Šķirnes īpatnība ir izteikti garas pakaļkājas, kas kaķa gaitu dara līdzīgu lielo savvaļas radinieku- leopardu un tīģeru- gaitai. Kompaktā ķīļveida formas galva izskatās neparasti dēļ ‘'savvaļas'' ausīm - ar mazliet noapaļotiem galiem, tās ir nelielas vai vidējas. Bengāļa deguns var būt pilnīgi taisns vai ar nelielu kūkumiņu, acis brīnišķīgā smaragdzaļā krāsā vai tikpat skaistā zeltaini dzeltenā krāsā. Vēl viena specifiska iezīme - sabiezināti ‘'ūsu spilventiņi'' pie paliela zoda , kas rada iespaidu par ‘'milzīgu, četrkantīgu'' muti, kad kaķis plaši žāvājas vai ņaud. Bengāļa astei jābūt mēreni garai, stingrai un ar melnu galu. Spalva īsa, ļoti gluda.. Bengāļu lielākā rota un galvenā atšķirības zīme ir īpašais krāsojums, kas mantots no savvaļas radiniekiem - no Tālo austrumu leopardkaķiem mēreni gara spalva un dzeltenīgi pelēks krāsojums ar dūmakainiem plankumiem, bet no siltzemju lepoardkaķiem pavisam īsa spalva ar košiem plankumiem. Ir divu tipu krāsojums - plankumainais rozešu un marmora. Apaļi plankumi izvietoti gareniski pa ķermeni, bet krāšņākais ir „leoparda rozešu" krāsojums - nenosakāmas formas rozetes ar melnu maliņu un zeltaini brūnu vidiņu. Reizēm rozetes atgādina ķepas nospiedumu, kas izskatās īpaši efektīgi. Bengāļa seja ir ar izteiktām tumšām svītrām uz vaigiem un „ M" zīmi pierē. Ap kaklu tumšu plankumiņu „krelles". Uz ķermeņa rozetes var būt izvietotas dažādos rakstos, bet tikai ne šķērssvītrās. Pamatkrāsa variē no bronzas dzeltenīga līdz kastaņkrāsas brūni sarkanīgam. Svarīgi, lai pamatkrāsa izteikti kontrastētu ar plankumiem. Vēders, kakls, krūtis un astes apakspuse gaišāka, ar tumšiem pleķīšiem.

Marmora krāsojums bengāļiem ir izteikts, ļoti elegants un košāks kā citām kaķu šķirnēm.

Izveidotas arī divas krāsu variācijas - „sniega barss", kam plankumi un rozetes uz krēmkrāsas pamata, atgādina siāmas kaķa krāsojumu, iespējamas arī zilas acis, kaķēni dzimst balti. Otra variācija ir ‘'sudrabs'' ar tumšiem plankumiem uz sudrabaini gaiša pamata.

Vispār bengālijas kaķu krāsojums katrā apgaismojumā izskatās mazliet citādi - arī tas ir mantojums no savvaļas senčiem.

 
Avots: Olga Fainicka, audzētava"Oleander"; Materiāls oģinālvalodā atrodas http://cat.mau.ru mājas lapā