Lidijai mājās vēl nesen bija kāmji, viļņainie papagaiļi, trusis, žurka, bet pirms pusotra gada viņa negaidot kļuva par ruda kaķēna saimnieci. Tas bija nozīmīgs dzīves pavērsiens, ņemot vērā, ka minčus viņa tolaik diez ko necieta. Kas gan lika tā mainīt šo viedokli?

Kā kļuvāt par kaķa saimnieci?

Tas nebija plānots lēmums. Ciemojos mājās, kur bija grūsna kaķene. Naktī pamodos - sajutu kaut kādu rosību zem segas. Kaķene bija iekārtojusies man tieši pie vēdera, un viņai sākušās dzemdības. Izkāpt no gultas nevarēju, lai netraucētu šim procesam! Nekas cits neatlika, kā gulēt blakus un just, kā cita pēc citas dzimst jaunas dvēselītes. No rīta zem segas ieraudzīju jauno māmiņu un trīs jaukus kaķēnus. Vēl viens ruds kaķēns bija piespiedies man klāt un saldi gulēja. Tad sapratu - tas ir manējais.

Pirms tam nebijāt liela kaķumīle?

Pirms pāris gadiem man ļoti nepatika runči, it īpaši rudi! Vērojot kaimiņu un draugu runčus, likās, ka tie ir slinki, izlutināti, iedomīgi un bezkaunīgi! Bet tad mani palūdza pieskatīt mēnesi vecu rudu kaķi Tišu, un tas mainīja visu. Tāpēc savu mazo kaķēnu nosaucu par godu viņam, tikai mans ir Tiša juniors. Ik pa laikam mani apciemo arī vecākais Tiša - viņam jau 12 gadu. Abi kaķi labi satiek.

Daudzi baidās ņemt kaķi, jo sevišķi runci, jo tas mēdz “spricēties”, maurot un ar nagiem plēst mēbeles.

Man nebija laika apsvērt visus “par” un “pret”. Bet es nenožēloju. Tualetes kastītē viņš ātri iemācījās iet. Tapetes un dīvānus pasargājam ar speciālo līdzekli Stop it Cat. Turklāt no mazotnes griežam nadziņus, lai viņš spēlējoties neskrāpējas. Kad Tišam palika astoņi mēneši - kastrējām, tādēļ viņš neauro un “nespricē”.

Minči mēdz būt ļoti izvēlīgi barības ziņā. Tiša ir pagaršojis gandrīz visus Dino Zoo nopērkamos konservus un par saviem favorītiem atzinis Miamor feine filets. Viņš ir izvēlējies arī vienu konkrētu sauso barību - Royal Canin Stereliset. No galda viņš neatzīst neko, izņemot nelielu vistas vai teļa filejas gabaliņu.

Kādas ir kaķa priekšrocības salīdzinājumā ar citiem mājas mīluļiem?

Katram ir savi plusi un mīnusi. Kaķi ir gudri, mīļi, ne pārāk uzbāzīgi. Nav jāved pastaigā, un neprasa daudz laika kopšanai. Tie pielāgojas jūsu dzīves ritmam. Kaķis sagaida mani mājās, murrā. Kad man ir kādas problēmas vai kaut kas sāp, viņš to jūt un ar savu klātbūtni brīnumainā veidā slikto atbīda uz otro plānu.

Cik daudz uzmanības dienā kaķim jāveltī?

Tiša ir ļoti sabiedrisks runcis, vienmēr blakus: ja esmu virtuvē, viņš sēž uz bāra krēsla; skatos televizoru - viņš guļ dīvānā; esmu vannā - viņš tup uz tās malas. Viņam patīk būt blakus un visu vērot. Viņam patīk arī uzmanība - ja jūt, ka nav uzmanības centrā, darīs visu, lai viņu pamana. Ja izrādīšanās vai ņaudēšana nepalīdz, viņš dara blēņas.

Kādas ir tās blēņas?

Piemēram, viņš uzlēca uz augšējā virtuves skapīša, zinādams, ka to nedrīkst darīt. Kad sāku bārties, viņš tik turpina gulēt uz skapīša. Pēc tam nolēca un nedevās rokā - spēlējās ar mani, kamēr tam apnika! Man gan nebija dusmu - viņš jau tā tikai pievērsa sev uzmanību.

Vai saimnieks dresē minku vai arī minka – saimnieku?

Domāju, gan kaķis, gan saimnieks tiek pieradināts konkrētiem uzvedības noteikumiem. Kaķis ir jāmāca ar pacietību, mīlestību un nedaudz ar viltību. Kaķim ir jāgrib darīt tas, ko no viņa prasa. Tad arī viss sanāks!

Kādu statusu kaķis ieņem jūsu ģimenē?

Tā kā biju klāt, kad Tiša piedzima, man ar viņu ir tādas attiecības kā mātei ar dēlu. Arī mana meita joka pēc sauc viņu par brāli. Neredzu tajā neko sliktu! Dzīvniekam ir jājūtas mīlētam un nozīmīgam, nevis kā spēļu mantai.

Rudos kaķus uzskata par laimes un bagātības nesējiem mājās.

Kopš kļuvu par Tišas saimnieci, manā dzīvē daudz kas mainījās - un tikai uz labo pusi. Vai tā ir sagadīšanās vai ne, bet esmu laimīga, jo man ir ģimene un kaķis, kas nes man sirdsmieru un savu mīlestību.