Sveiki!
Manam runcim ir ~7 mēneši.  Pirms 2 nedēļām paņēmu kaķi no patversmes. Jau tur viņš bija visbailīgākais, nedevās rokās un šņāca uz visiem. Man par pārsteigumu, jau otrajā dienā kaķis sāka līst ārā no pagultes un iepazīt dzīvokli, pēc nedēļas jau skraidīga spēlējoties visur. Labi ēd un ir ļoti tīrīgs.
No manis gan ļoti baidās, sākumā pat no skata, bet joprojām arī no kustībām. Tuvāk par 1-2m šim nevar tikt. Tajā pašā laikā - viņš ir izprovocējams uz rotaļām ar bumbiņām, bet sev pieskarties neļauj. Vienu reizi pat apostīja roku, bet tad gan - spalva gaisā un zem gultas.
Saprotu, ka jādod laiks vēl dzīvniekam, tādēļ īpaši neuzbāžos ar vēlmi samīļot. Bet ir lieta, kas mani mulsina - viņš joprojām uz mani šņāc, ja tuvojos, ja negaidot esmu viņam priekšā. Tādēļ nevaru saprast vai tā ir agresija? Neesmu mēģinājusi speciāli viņu ķert, lai pārbaudītu vai kož un skrāpē ar :)
Vai var būt arī tā, ka kaķis nekad mani neatzīs kā savējo? Kā labāk panākt, lai kaķis dodas rokās, man mēģināt ar viņu draudzēties vai ignorēt? Cik ilgu laiku var prasīt dzīvnieka adaptācija jaunā vidē?
Paldies!

Adaptācija var prasīt pat 6 mēnešus. Šņākšana - bailes, lai arī kaķis droši jūtas telpā, tas baidās. Runājiet ar kaķi mierīgi un mīļi, spēlējieties un piedāvājiet no rokas kārumu. Uzturieties trauka tuvumā, kad tas ēd. Kaķim jāsaprot, ka barojiet viņu, un nekas slikts nenotiks, ja esiet tā tuvumā. Iespējams, kaķis ir cietis no cilvēka vardarbības un tāpēc tas tik spītīgi neuzticas un baidās. Kad būs gana drošs, tas pats ielīdīs Jums klēpī.