Labdien, manai sfinksa kaķenei ir pirmie kaķēni (aplecinājām kad bija gadu un 2 mēnešus veca ) Sākumā kaķene 3 reizes meklējās ( nedēļu meklējas nedēļu miers un atkal.... nedēļu meklējas un atkal miers....)līdz aizvedām pie puiša, tagad kaķēniem 2 mēneši jau sapotēti sačipoti un jau drīz ies pie jaunajiem saimniekiem (taču vēl jo projām piestaigā pie mammas pupa) Lieta tāda ka kaķene šķiet atkal sākusi aurot un  pazīmes tādas, ka atkal drīz būs meklēšanās ( kad taisījos aplecināt kaķēni, biju aprunājusies ar pieredzējušākiem audzētājiem tieši par šo jautājumu - ko darīt ja drīz pēc bērniem sāk meklēties? Viņi ieteica lai paturot kādu kaķēnu ilgāk un tad kaķene nemeklēsies tik ātri, bet manā gadījumā kaķēni pat vēl zīž bet šķiet ka kaķene jau sāks meklēties, jo trakā bļaušana ( zemajos un garajos toņos) jau sākusies, tātad šis variants man neder... Pagājušajā reizē lecināju augustā tagad arī ātrāk par  vasaru negribētos bet līdz tam vēl tālu :( Kā lai rīkojas šajā gadījumā, zinu ka daži bezizejas situācijās ir uztaisījuši hormonālo poti, lai uz kādiem 2 mēnešiem ir miers un tad atkal pāro, bet patiesībā tādi šausmu stāsti saklausīti par visām šīm hormonālajām zālēm ka īsti neceļas roka, bet tā trakā bļaušana pāris mēnešu garumā nebūs patīkama ne man ne kaķim, arī labu vaislas materiālu negribas sterilizēt, jo tik laba mamma bija šiem kaķēniem neskatoties ka bija pirmie kaķēni... Kāds būtu jūsu padoms šādā situācijā?

Kaķene meklējas, tas ir normāli, tā var meklēties arī, ja vēl zīda. Pieļauju, ka šoreiz tas pāries pats no sevis, jo, mazos barojot, vēl mainās hormoni. Nepārojiet, nogaidiet! Neveiciet arī hormonu poti, kamēr kaķene baro. Cik nu vien ilgi varat izturēt, atlieciet gan pārošanu, gan poti.