Labdien! Mūsu ģimenē jūlija vidū ienāca kaķu meitenīte, mazo kaķēnu paņēmu no ielas, kaķēns bija drošs un skrēja man klāt, ņaudēdams prasījās klēpī, bija tīrs, nebija ne blusu, ne ausu ērces, ne kādas slimības, tāpēc tiecos domāt, ka kaķēns vai nu kādam aizmucis vai izmests no mājām. Domāju, ka tas nav "pagraba" kaķis. Kaķītis ir strīpains. Daži paziņas saka, ka iespējams Amerikas vai Eiropas īsspalvainais, bet varbūt mūsu pašu strīpainītis. Kaķenīte pierada pie mums un jau no pirmās reizes zināja kā izmantojama kaķu kastīte.
Bet problēma ar minci mums ir tāda, ka palaidne visu laiku kož, jau no pirmās dienas, ķeras gan rokās, gan kājās, bez nekāda iemesla pieskrien klāt un iekož. Kož stipri, dažreiz līdz pat asinīm. Jo lielāka aug, jo ievainojumi ir nopietnāki. Kaķis par košanu ir mēģināts sodīt, sākumā ar vārdu "nedrīks", pēc tam ar ūdens smidzināšanu, ar skaļu troksni, ar košanu pretī, visbeidzot ar pērienu. Kaķis nesaprot neko no šī visa, viņa metas virsū ar vēl lielāku niknumu, ja mēģina apturēt viņas košanu. 
Mincene kož pilnīgi visiem, nešķiro ne ciemiņus, ne bērnus. 
Gan vetārsts, gan draugi, kuriem ir kaķi, teica, ka tas esot tā visiem kaķēniem un pāriešot, bet kaķenītei ir jau 7 mēneši un košana nemazinās. 
Kāpēc kaķis kož? Vai varat ieteikt, ko darīt, lai kaķis pārstātu kost? Ko mēs kā saimnieki daram nepareizi, ka kaķis šādi rīkojas?

Šņāciens pretī vai ūdens izsmidzināšana ir jādara izteikti un nopietni, lai kaķi tiešām tas ietekmē. Pēriens vai purināšana aiz skausta nelīdzēs, tas agresiju tikai palielina. Kaķi izolējiet tad, kad esiet mājās, lai nebūtu iespēja uzbrukt - tas būs kā sods par košanu. Ieteiktu pakonsultēties arī pie zoopsihologa.