Kaķu uzvedības problēmu skaidrojums

Vai tu esi mājās vērojot savu kaķi kādreiz pie sevis nodomājis: “Ko gan kaķis cenšas man pateikt?” vai “Kāpēc viņš tā dara?”?

Reizēm mēs nespējam saprast, kas mūsu kaķim ir padomā, vai to, kāpēc viņš tik dīvaini uzvedas, taču mēs varam to iemācīties, ņemot talkā savu intuīciju, kā arī izglītojoties par šo tēmu.

Bieži vien, kad tavs kaķis dara kaut ko neierastu, viņš cenšas tev pateikt, ka kaut kas īsti nav kārtībā - ar viņa pašsajūtu, veselību, vidi vai kaut ko citu. Kaķa uzvedības problēmas atšifrēt nav viegli, bet ir vairāki padomi un viltības, kuras zinot, ir iespējams nonākt līdz daudzu izplatītu kaķa uzvedības problēmu saknei.

Turpinājumā aplūkosim vairākas kaķu uzvedības problēmas, noskaidrosim, ko tās nozīmē, un, kā tikt ar tām galā, kad tās parādās.

Izplatītākās problēmas kaķu uzvedībā un to nozīme

Izjūtot stresu, vai brīžos, kad kaut kas nav kārtībā, kaķi mēdz uzvesties dīvaini. Šī uzvedība ir atšķirīga un variē, atkarībā no katra individuālā dzīvnieka personības īpatnībām, bet to, ka kaķis sācis izturēties un uzvesties neparasti, pārsvarā ir diezgan viegli pamanīt. Izplatītākās kaķu uzvedības dīvainības un ieradumu maiņas ir sekojošas:

Nokārtošanās problēmas

Ja tavs kaķis sācis nokārtoties neatļautās vietās ārpus savas tualetes, ir svarīgi zināt un saprast, ka viņš to nedara, lai sarūgtinātu tevi. Šāda kaķa uzvedība bieži ir uzvedības traucējumu vai kādas medicīniska rakstura problēmas pazīme, tāpēc ir svarīgi iemācīties izprast savu kaķi.

Viens no biežākajiem iemesliem tam, ka kaķis nokārtojas ārpus savas tualetes, ir trauksme, tāpēc saimniekam ir jāmēģina saprast, kas tieši varētu būt sācis satraukt kaķi. Varbūt nesen ir mainīta dzīvesvieta? Varbūt mājās bijuši viesi, sveši cilvēki? Varbūt kaķa tualete ir pārvietota citā vietā? Lai atrisinātu šo problēmu, ir svarīgi noteikt kaķa trauksmes patieso cēloni, lai kāds tas arī būtu.

Medicīniski kaķa nokārtošanās ārpus savas tualetes var signalizēt par vairākām veselības problēmām, piemēram, bet ne tikai - diabētu, hipertireoīdismu (vairogdziedzera hiperfunkciju), nieru, aknu vai urīnceļu problēmām.

Ja pēc pārdomām tev tomēr neatrodas pamatots skaidrojums tava mīluļa nokārtošanās paradumu maiņai, ir nepieciešama vizīte pie veterinārārsta.

Uzbudinātība

Kaķi uzbudinājuma stāvoklī izrāda ļoti nepārprotamas uzvedības īpatnības, kā piemēram, vāļāšanās pa grīdu, velšanās, berzēšanās pret jebko, kas pagadās ceļā, nemiers, pārmērīga ņaudēšana un uzmanības, mīlestības pieprasīšana. Tavam kaķim (sevišķi kaķenei) tas var būt ārkārtīgi nogurdinošs un nekomfortabls stāvoklis, bet ir lietas, kuras ievērojot, tu vari palīdzēt savam kaķim būt mierīgam un savāktam.

Viena no metodēm, ko vari pamēģināt, ir piedāvāt kaķenei siltu dvieli, uz kura sēdēt vai gulēt. Tas palīdzēs viņai atslābināties un mazinās trauksmi.

Palīdzēt var arī uzmanības novēršana, tāpēc kaķa stāvokli atvieglot un uzbudinātību mazināt var arī, parotaļājoties ar kaķi vai iedodot tam kādu jaunu rotaļlietu.

Ja kaķenei uzbudinājums izpaužas smagā formā, labākais variants būtu viņu kastrēt. Tas kaķenei ne tikai ļaus justies labāk, bet arī pagarinās viņas mūžu.

Urīna izsmidzināšana/Teritorijas iezīmēšana

Šī uzvedība pārsvarā ir saistīta ar kaķa instinktiem. Mūsu mīluļi, īpaši kaķi, iezīmē teritoriju, lai parādītu, ka tā ir viņu māja un viņu ģimene. Parasti mēs domājam, ka teritorijas iezīmēšana notiek, kaķim urinējot. Patiesībā teritorijas iezīmēšana var izpausties arī, kaķim glaužoties gar tavām kājām, mēbelēm vai pat ar skrāpēšanu.

Skrāpēšana

Tam, ka kaķis skrāpē, var būt daudz un dažādi iemesli. Tas var liecināt par teritorijas iezīmēšanu, tāpat arī kaķis to var darīt vienkārši, lai sakoptu savus nagus vai rotaļājoties.

Kasīšanās

Kasīšanās nav tipiska kaķu uzvedība, tāpēc, ja ievēro, ka kaķis sācis izteikti kasīties, tam ir jāpievērš uzmanība. Kasīšanās var izpausties ar pārmērīgu sevis laizīšanu vai spalvas plūkāšanu, kam cēlonis, savukārt, var būt ādas kairinājums, parazīti vai kāda cita veselības problēma.

Košana

Košana jau ir daudz nopietnāka kaķa uzvedības problēma. Tā var būt bīstama, un bieži rodas tāpēc, ka kaķis izjūt nepieciešamību dominēt vai aizsargāt savu teritoriju. Jebkurā gadījumā, ja kaķa košana kļūst aizvien izteiktāka un regulārāka, lai atrisinātu šo problēmu, kaķi vajadzētu atrādīt veterinārārstam un zoopsihologam.

Ūdens uzņemšana

Vai esi ievērojis, ka tavs kaķis sācis dzert vairāk, kā parasti? Ja tā, protams, tas uzreiz neliecina par kādu problēmu un nav iemesls satraukumam. Daudziem kaķiem vienkārši patīk dzert ūdeni vai, līdzīgi kā daudzi citi dzīvnieki, arī kaķi mēdz vairāk ēst un dzert tad, kad saimnieks ir blakus, tāpēc tas ir pamanāmāk. Arī ēdiens, ar kuru tu kaķi baro, var būt atbilde, jo kaķi, kas ēd sauso barību, bieži dzer vairāk tāpēc, ka sausā barība nesatur šķidrumu.

Tomēr, ja jūties satraukts, uzticies savai intuīcijai! Tu savu kaķi pazīsti labāk kā jebkurš cits, tāpēc, saprotot, ka tava mīluļa dzeršana pavisam noteikti ir kļuvusi pārmērīga, piesaki kaķi vizītei pie veterinārārsta, jo tas var būt arī simptoms nieru slimībām, diabētam, hipertireoīdismam (vairogdziedzera hiperfunkcijai) vai kādai citai medicīniskai problēmai.

Pārmērīga urinēšana

Vai esi ievērojis, ka tavs kaķis sācis urinēt biežāk vai retāk? Ir mainījies izvadītā urīna daudzums? Tā var nešķist problēma, tomēr patiesībā izmaiņas urinēšanas paradumos IR problēma – izmaiņas var norādīt uz vairākām veselības problēmām. Bieža urinēšana normālā apjomā parasti norāda uz urīnceļu, urīnpūšļa iekaisumu vai nosprostojumu.

Savukārt oligūrija (samazināts urīna izvadīšanas daudzums vai tā neesamība) vai pārmērīga urinēšana nelielos daudzumos var norādīt uz urīnpūšļa akmeņiem vai infekciju. Jebkurā gadījumā, ja urīna izvades izmaiņu iemesls nav kādi medikamenti vai hormoni, šī problēma būtu jāuzskata par nopietnu un kaķis jāatrāda veterinārārstam.  

Slēpšanās

Tici vai nē, bet tas, ka mūsu mīluļi ik pa laikam var izjust stresu vai trauksmi, ir normāli. Un, kad kaķis jūt trauksmi vai stresu, viņš mēģina slēpties. Protams, ne vienmēr slēpšanās nozīmē to, ka kaut kas nav kārtībā. Reizēm kaķim vienkārši ir nepieciešams laiks vienatnē, tomēr, ja tu pamani, ka kaķis no savas slēptuves nenāk laukā ilgstoši, piemēram, visu dienu, tas var būt pamats satraukumam. Mēģini saprast, kas kaķim varētu būt radījis trauksmi vai/un stresu, un veicinājis šādu kaķa uzvedību.

Uzmācība

Parasti tas, ka kaķis pieprasa cilvēka uzmanību un mīlestību, nav iemesls satraukumam. Kaķi šādā veidā parasti iezīmē savu teritoriju, bet šādas uzvedības izpausmes (pārmērīga glaušanās klāt, vēlme visu laiku būt klēpī vai uz rokām, staigāšana pakaļ un neatkāpšanās no saimnieka, nemitīga ņaudēšana u.tml.) var būt diezgan nerimstošas un apgrūtināt dzīvi.

Ja tu nospraud robežas, ievēro kaķa barošanas režīmu un ignorē viņa uzmācību (pat negatīva uzmanība var tikai pastiprināt kaķa uzmācīgo izturēšanos), tu vari veiksmīgi samazināt vai pat izbeigt šo uzvedību. Neticami, bet tas tiešām ir iespējams!

Kaķa uzmācīgā uzvedība var būt arī saistībā ar ēdiena pieprasīšanu. Ja kaķis nemitīgi prasa ēst, to nedrīkst atstāt bez ievērības. Palielināta ēstgriba ir izplatīta parādība vecāku un aktīvu kaķu vidū, kā arī mājsaimniecībās ar vairākiem kaķiem. Tomēr tas, ka kaķis pastiprināti grib ēst, var būt arī kādas medicīniskas vainas simptoms, tāpēc šajā gadījumā vēlams doties vizītē pie veterinārārsta, lai tas kaķi izmeklē un izslēdz tādas problēmas kā parazīti, diabēts vai onkoloģiska saslimšana.

Aizrīšanās

Labā ziņa ir tā, ka kaķi aizrijas ļoti reti. Sliktā ziņa - ja kaķis ir aizrijies, tu nevari palīdzēt viņam nekā savādāk, kā tikai, cik vien ātri iespējams, nogādājot viņu pie veterinārārsta.

Situācijā, ja kaķis zaudē samaņu, tu vari atvērt viņa muti, lai, iespējams, pamanītu to, kas nosprostojis kaķa rīkli. Kaķis var aizrīties ar dažādām ikdienišķām lietām - ēdienu, sīkām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, diegiem un, protams, spalvu kamoliem.

Ja kaķa rīklē ir nonākusi aukla vai diegs, noteikti nevajadzētu mēģināt to izvilkt saviem spēkiem, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu ne tikai kaķa veselībai, bet pat dzīvībai. Šādā gadījumā  nekavējoties ir jādodas pie veterinārārsta.

Šņākšana

Ja kaķis uz tevi šņāc, ir jāatkāpjas. Šņākšana ir brīdinājums un norāda uz to, ka sekos agresija. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka kaķis jūtas satraukts vai pat nobijies. Ja pamani, ka kaķis šņāc un kļūst agresīvāks kā parasti, padomā, par ko kaķis varētu justies satraukts vai no kā varētu būt nobijies. Iespējams, ir kas tāds, kas ietekmē kaķa ikdienas rutīnu, ir kādas izmaiņas kaķa ierastajā vidē, un attiecīgi tas kaķim liek ieņemt aizsardzības pozu vai baidīties.

Pārmērīga sevis kopšana

Pārmērīga sevis kopšana var izpausties dažādos veidos un smaguma pakāpēs, un to var izraisīt daudz faktoru. Reizēm pārmērīga sevis kopšana ir uzvedības problēma, zināma arī kā psihogēna alopēcija (apmatojuma izkrišana uz nervu pamata), kas būtībā nozīmē to, ka kaķis, pārmērīgi sevi laizot un kopjot, tādā veidā mazina stresu. Ja to neārstē un neaptur, tas var izraisīt smagas pakāpes spalvas izkrišanu un citas kaķa ādas veselības problēmas pastāvīgā ādas kairinājuma dēļ. Tāpat pārmērīga sevis kopšana var liecināt arī par kādu progresējošu medicīnisku problēmu. Jebkurā gadījumā, ja pamanāt, ka pārmērīga sevis sakopšana kaķim kļūst arvien izteiktāka un veidojas par problēmu, vislabāk ir doties pie veterinārārsta, lai sniegtu kaķim profesionālu palīdzību.

Velšanās/mīcīšanās

Reizēm kaķi vāļājas pa grīdu un veļas uz muguras vienkārši tāpēc, ka viņi vēlas mīlestību un uzmanību. Piemēram, pēc darba tu pārnāc mājās, kaķis tevi sagaida un apveļas uz muguras vai noguļas tev pie kājām. Tādā veidā kaķis cenšas tev pateikt, ka vēlas tavu uzmanību pēc garas dienas vienatnē un viņam nepieciešams, lai tu viņu samīļo vai vienkārši parunājies ar viņu.

Mīcīšanās ar ķepām, savukārt, ir instinktīva uzvedība, kuru kaķis iemācās jau savas dzīves pašā sākumā, kad vēl ēd mammas pienu. Mīcīšanās ar ķepām var būt saistīta arī ar kaķa vajadzību iezīmēt teritoriju, jo kaķiem ķepu spilventiņos atrodas tā saucamie “smaržu” dziedzeri.

Košļāšana/Graušana

Košļāšana vai/un graušana var izraisīt daudz problēmu gan tev, gan tavai ģimenei, kad tā kļūst destruktīva. Šāds kaķa ieradums var būt saistīts ar garlaicību. Kaķi ir ļoti inteliģentas būtnes, un tiem bieži vien dienas laikā ir nepieciešami dažādi stimuli. Lai atturētu kaķi no lietu, kas nav paredzētas viņam, košļāšanas vai/un graušanas, vajadzētu nodrošināt kaķi ar interaktīvām un stimulējošām rotaļlietām un priekšmetiem, kurus viņš drīkst košļāt vai/un grauzt, lai tad, kad neviena nav mājās, kaķis būtu nodarbināts.

Depresija

Šī noteikti ir neierastāka kaķa uzvedība, sevišķi tāpēc, ka tā var ietvert arī vairākas citas no jau iepriekš minētajām uzvedības problēmām. Kaķi var izrādīt depresijas pazīmes, tomēr tās emocionālie simptomi nav tādi paši, kādi depresijas gadījumos novērojami cilvēkiem.

Ja tavs kaķis jūtas depresīvs, bieži būs novērojami tādi simptomi kā - apetītes zudums, izvairīšanās no kontakta, slēpšanās, kaķis var kļūt miegaināks, apātiskāks kā parasti, vai tieši pretēji - tas var kļūt agresīvāks, nervozāks.

Kaķu ķermeņa valoda un vokalizācija

Bez jau aprakstītajām kaķu uzvedības problēmām, viena no izplatītākajām, ko tu kā kaķa saimnieks pamanīsi, ir vokalizācija. Ir ļoti svarīgi ieklausīties kaķī, kad viņš ar tevi cenšas “sarunāties”, jo dažādas skaņas liecina par dažādām lietām.

Mācēt izprast savu kaķi ir ļoti svarīga prasme ikvienam kaķa saimniekam. Dažas zināmākās skaņas, kuras kaķi lieto, komunicējot ar cilvēku, ir sekojošas:

Ņaudēšana

Nav noslēpums, ka ņaud visi kaķi! Svarīgi ir zināt, ka ņaudēšanas iemesli bieži mainās, pieaugot kaķa vecumam. Kaķim, kļūstot vecākam, ņaudēšana vienkārši ir komunikācijas veids. Kaķis ņaud vai nu tāpēc, lai mums “pateiktu”, kas viņam ir nepieciešams, vai tāpēc, ka vēlas uzmanību.

Problēma ir tad, ja šķiet, ka kaķa ņaudēšana kļūst manāmi izteiktāka kā ierasts. Tam par iemeslu var būt slimība, stress vai kādas citas problēmas. Šādā gadījumā būtu vēlams kaķi atrādīt veterinārārstam, lai izslēgtu jebkādas nopietnas saslimšanas.

Kaukšana

Izteikta kaukšana bieži var norādīt uz to, ka kaut kas nav kārtībā ar kaķa veselību. Šādas skaņas var uzskatīt par sāpju saucienu (diezgan droši, ka kaķim kaut kas sāp), tāpēc ir svarīgi neatlikt veterinārārsta apmeklējumu, lai noteiktu kaķa sāpju cēloni.

Gaudošana

Gaudošana ir ņaudēšana, tikai skaļāka un garāka (izstieptāka). Gaudošana ir vairāk izplatīta pieaugušu kaķu vidū, un bieži to var dzirdēt kaķu meklēšanās vai pārošanās laikā. Parasti tas nav nekas tāds, par ko būtu jāsatraucas, tomēr, ja kaķa gaudošana kļūst pārmērīga un biežāka, būtu vēlams kaķi atrādīt veterinārārstam.

Raudāšana

Raudāšana ir signāls, ka kaķis cieš sāpes. Tas var būt gan kāda savainojuma, gan saslimšanas vai neveiksmīgas ieķeršanās/iesprūšanas kaut kur dēļ. Ja redzi, ka kaķa raudāšana ir sāpju izraisīta, nekavējoties sazinies ar veterinārārstu!

Šņākšana

Šņākšana ir agresijas pazīme vai drīzāk - brīdinājums par agresiju, kas tūlīt sekos. Kaķis bieži šņāks vai rūks, ja jutīs:

· ka viņam jāaizsargājas

· stresu

· nemieru, trauksmi

· bailes

Šņākšana var būt arī pazīme, ka ir parādījusies kāda problēma kaķa emocionālajā vai fiziskajā veselībā, piemēram, depresija. Tāpēc ir svarīgi iegūt veterinārārsta vai cita profesionāļa viedokli, lai noskaidrotu kaķa pārmērīgas šņākšanas patieso iemeslu.

Smilkstēšana

Smilkstēšana ir līdzīga skaņa raudāšanai, bet ne tik ekstrēma. Kaķis var smilkstēt, lai pievērstu uzmanību savām vajadzībām - pēc ūdens, ēdiena, mīlestības, vai tikpat labi, iespējams, ka kaķis vienkārši konkrētajā dienā nejūtas visai labi ne emocionāli, ne fiziski.

Smilkstēšanai var pievienoties arī dažādas ķermeņa valodas izpausmes. Piemēram, apvelšanās uz muguras, dažādu sejas izteiksmju rādīšana, kaķis var sarauties, ieņemt sakņupušu pozu un kopumā šķist saspringtāks vai agresīvāks.

Ja ievēro kaķa uzvedībā ķermeņa valodu, kas tava kaķa personībai šķiet neierasta, atrādi viņu veterinārārstam.

Kaķēnu uzvedība

Ir svarīgi atzīmēt, ka visas iepriekš minētās uzvedības nianses ir attiecināmas uz pieaugušiem kaķiem. Kad runa ir par vajadzībām un vēlmēm, kaķēnu uzvedība ir atšķirīgāka. Reizēm šķiet, ka kaķēni ņaud nepārtraukti, bet tas notiek tāpēc, ka ņaudēšana ir vienīgais veids, kā kaķēni prot paziņot par to, kas viņiem ir vajadzīgs. Ņaudot kaķēns var lūgt, lai viņu apkopj, pabaro vai paziņot, ka tam nepieciešams kāds, ar ko būt kopā, uzmanība vai ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ izjūt diskomfortu.

Kaķēni izrāda daudz lielāku interesi un zinātkāri par apkārtni, un labākais kaķēnu pašsajūtas rādītājs ir divas lietas - aste un ausis. Piemēram, saspicētas ausis signalizē, ka kaķēns ir gatavs izpētīt apkārtni un tajā ir kaut kas, kas pievērš viņa uzmanību un izraisa interesi. Savukārt, kaķēna aste (tāpat kā pieaugušiem kaķiem) var norādīt uz to, kā kaķēns jūtas - vai viņš ir dusmīgs, ieintriģēts vai nobijies.

Sekojiet līdzi sava kaķa uzvedībai!

Zinot kaķu izturēšanās un vokalizācijas īpatnības, nākamais solis ir konsekventi novērot kaķi. Ikdienas skrējienā tas var izrādīties grūtāk, nekā sākumā šķiet, bet nav neiespējami un ir būtiski, lai izprastu kaķi, viņa vajadzības, pašsajūtu, kā arī laikus pamanītu iespējamās problēmas viņa uzvedībā un veselībā.

Galvenā lieta, ko atcerēties par kaķiem, ir tas, ka komunikācija ir kaķu personības centrālais elements. Ikviena lieta, ko kaķi dara, ir kanāls saziņai ar saimnieku un pārējiem ģimenes locekļiem, kā arī ar citiem dzīvniekiem. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek, iezīmējot teritoriju ar savu spalvu un smaržu, ar vokalizācijas palīdzību izsakot viedokli vai vienkārši kustinot asti, pastāvīgi kontaktējoties ar mums, kaķi parāda un ļauj uzzināt, kas ar viņiem notiek un kas viņiem nepieciešams.