Kā kopt kaķa kažoku?

Lai gan grūmings nereti tiek asociēts ar suņu kopšanu, arī kaķa kažokam nepieciešams veltīt ne mazāk rūpju. Tiesa, pūkaino mājas mīluļu higiēnas jautājumos ir kāda būtiska atšķirība – no kaķa kažoka noskūšanas un cirpšanas iespēju robežās vajadzētu izvairīties, tā vietā pievēršot uzmanību pareizai ķemmēšanas un mazgāšanas tehnikai. Par to vairāk stāsta Ivo Obrumanis, Dino Zoo Frizētavas grūmeris ar specializāciju kaķu frizēšanā.

Taujāts par kaķu kažoka apcirpšanu vai pat noskūšanu, Ivo atzīst, ka ir šīs tendences pretinieks. “Visbiežāk dzīvnieku saimniekus, kuri to izvēlas darīt, vada nevis rūpes par mīluļa labsajūtu, bet raizes par mājokļa tīrību. Tomēr kaķi regulāri un pareizi ķemmējot, kā arī mazgājot, ikdienā nomestās spalvas daudzumu ir iespējams ievērojami samazināt. Tāpat tas būtiski novērš savēlumu veidošanos, ar ko nereti sastopas garspalvaino šķirņu kaķi. Ne velti daba kaķi ir izveidojusi tādu, kāds viņš ir. Tā nav paredzējusi spalvas noskūšanu, jo tā pilda dabīgu aizsargfunkciju pret ārējās vides faktoriem. Ziemā tā kaķi sargā no aukstuma, savukārt vasarā – no pārkaršanas. Tāpat spalva dzīvnieku sargā arī no sniega un lietus. Termoregulācijas kaķa organismā norit dabīgi, bet, tajā iejaucoties un kažoku pēkšņi noskujot, rodas apjukums. Pirmkārt, stresu izjūt pats dzīvnieks, nesaprotot, kāpēc tas pēkšņi jūtas vieglāks, otrkārt – asins plūsma organismā nu tiek regulēta citādi, cenšoties pielāgoties ārkārtas situācijai,” ar savām zināšanām dalās Ivo.

Krāšņa kažoka atslēga – pareiza ķemmēšana

Protams, ne vienmēr ir situācijas, kad kažoku var sakopt, vien izmazgājot un izķemmējot kaķi. Ja mīluļa spalva ir savēlusies tā, ka to izķemmēt nevar, kažoku patiešām atliek vien noskūt, audzējot to no jauna. Tomēr tai nevajadzētu būt regulārai praksei. Nocirpšana vajadzīga tikai tad, ja ir akūta nepieciešamība, kad spalva ir tā savēlusies, ka āda neelpo un tajā veidojas iekaisumi.

Spalvām, kas veido kaķa kažoku, ir noteikts dzīves cikls. Spalvai augot un sasniedzot noteiktu garumu un svaru, tās sīpoliņš, kas atrodas zemādā, saņem signālu augšanu apstādināt, spalvu atmetot. Kad tas noticis, cikls sākas no jauna, atkal augot jaunam matiņam. Gadījumā, ja kažoku regulāri noskuj, šis zemādas sīpoliņš vairs nesaprot, kāds ir spalvas svars, liekot tai augt garumā visu laiku. Tā rezultātā spalva paliek gara, plāna un nespodra un sāk lūzt. Savukārt kažoka kvalitāte zūd, un tas sāk velties arvien vairāk.

Kā novērojis Ivo, kaķu kažoks visbiežāk saveļas tāpēc, ka dzīvnieka saimnieki lielākajā daļā gadījumu nezina, kādiem instrumentiem jābūt mīluļa rotas kopšanas arsenālā. “Kaķa kažoka higiēnas nodrošināšanai ir vajadzīgas divas ķemmes – vienai jābūt ar gariem sariem, savukārt otrai – plakanai suciņai ar metāla sariem, ar ko izķemmēt savēlumus, kuros aizķērusies ķemme. Kaķis ir izķemmēts pilnībā, ja, pārejot pār tā kažoku ar ķemmi, tās sari neaizķeras. Pretējā gadījumā savēluma vietas ir vēlreiz jāizsukā, līdz iegūts vajadzīgais rezultāts. Savā praksē gan regulāri pārliecinos, ka visbiežāk cilvēki diemžēl izķemmē tikai kažoka virskārtu ar suciņu, neizsukājot kažoku pamatīgāk, kā rezultātā spalva saveļas. Tas notiek tāpēc, ka dzīvnieka kažoks netiek atbrīvots no vecās, atmirušās spalvas, kas tajā vienkārši uzkrājas, saķeroties ar dzīvo spalvu,” norāda grūmeris.

Cik bieži kaķi jāķemmē?

Ķemmēšanas biežums atkarīgs no kaķa kažoka. Garspalvaino kaķu (Persijas, Britu garspalvaino, Hailendas foldu, Hailendas straitu) kažoku ideālā gadījumā jāķemmē reizi divās dienās, sliktākajā – reizi piecās. Pusgarspalvainos kaķus (meinkūnus, Kuriļu bobteilus, Norvēģijas meža kaķus) savukārt ieteicams ķemmēt reizi divās nedēļās. Ja mīlulis ir bezšķirnes, tā kažoka tipu var noteikt pēc spalvas garuma – ja tā ir 10 līdz 15 centimetru gara, kaķis ir garspalvains, savukārt, ja spalvas garums ir 5 centimetri, mīluļa kažoks ir pusgarspalvains.

Īsspalvainos kaķus jāķemmē reizi mēnesī, lai atbrīvotu to kažoku no atmirušās spalvas. Īpaši svarīgi to ir ievērot britu kaķu saimniekiem, jo šiem dzīvniekiem ir blīva pavilna, kas neļauj izkrist atmirušajai spalvai, to aizturot. Turklāt, ja garspalvainajiem un pusgarspalvainajiem kaķiem savēlumi veidojas padusēs un uz vēdera, īsspalvainajiem, īpaši jau minētajiem britiem, tie visbiežāk atrodami uz muguras, stiepjoties visa mugurkaula garumā.

Ne tikai izmazgāt, bet arī izžāvēt

Lai gan nereti dzirdams viedoklis, ka kaķus nav jāmazgā, jo tie lieliski spēj apkopt kažoku pašu spēkiem, patiesībā dzīvnieka regulāra mazgāšana ir teju obligāta. “Šķirnes kaķiem, kuri nav sterilizēti vai kastrēti, īpaši tas attiecas uz persiešiem un daļēji arī uz britu kaķiem, meinkūniem, bobteiliem, Norvēģijas meža kaķiem un sibīriešiem, muguras lejasdaļā pie astes pamatnes atrodas tauku dziedzeri, kas izdara sekrētu, ietaukojot spalvu. Dabā tas nepieciešams, lai kaķi pasargātu no lietus un sniega. Uz kažoka uzlīstot ūdenim, tas no vaskainās spalvas noticēs, līdzīgi, kā ūdensputniem, piemēram, pīlēm, un dzīvnieka spalva un āda nesamirks. Ja kaķis dzīvo mežā, šī termoregulācija ir dabiska un spalva mainās atkarībā no gadalaika. Savukārt mīluļiem, kuri mājo dzīvoklī vai mājā ar apkuri, šis cikls tiek izjaukts un dziedzeri var sāk strādāt pastiprināti, kažokam kļūstot izteikti taukainam. Ja taukaino vielu no astes pamatnes neizmazgā, dziedzeri var iekaist un sastrutot. Tas savukārt dzīvniekam var beigties pat letāli vai kļūt par iemeslu astes amputācijai. Šī iemesla dēļ nesterilizētus vai nekastrētus minēto šķirņu dzīvniekus ir jāmazgā vismaz reizi mēnesī, pievēršot uzmanību tieši astes daļai. Protams, tas, cik aktīvi šie dziedzeri darbojas, arī ir atkarīgs no tā, cik temperamentīgs, dzimumnobriedis un seksuāli aktīvs ir pats dzīvnieks,” uzsver Ivo.

Kastrētiem vai sterilizētiem dzīvniekiem, kuriem nav raksturīga tauku dziedzeru aktīva darbība, mazgāšana vairāk vajadzīga, lai atbrīvotu kažoku no atmirušās spalvas. Turklāt pēc mazgāšanas kaķi obligāti jāizžāvē ar fēnu un jāizķemmē. Pretējā gadījumā kažoks savelsies lielos kunkuļos, jo tajā paliks atmirusī spalva. Jāpiebilst, ka tieši ar mazgāšanas un žāvēšanas palīdzību, ievērojot pareizu tehniku, ir visvieglāk atbrīvoties no liekās spalvas, stāsta meistars: “Cilvēkiem, kuri pie mums atved dzīvniekus uz skūšanu izkrītošas spalvas dēļ, nereti vispirms iesakām izmēģināt izmazgāšanu. Rezultāts pēc procedūras ir acīmredzams, jo spalvu ir krietni mazāk.”

Taujāts, kā uz frizētavu atvestie kaķi uzvedas mazgāšanas laikā, Ivo norāda, ka ideālā gadījumā saimniekam mīluli būtu jāradina pie vannošanās jau no mazotnes – aptuveni diviem mēnešiem. Tomēr speciālista praksē ir daudzi gadījumi, kad iebildumu pret procedūru nav arī kaķiem senioriem. “Nākot uz frizētavu regulāri, kaķis pie atmosfēras un mazgāšanas procesa pieradīs un nebaidīsies. Tomēr, arī atvests uz frizētavu pirmo reizi, dzīvnieks, neraugoties uz stresu, visticamāk, uzvedīsies adekvāti. Kaķis ir teritorijas dzīvnieks, kurš droši un komfortabli jūtas savā vidē. Esot ārpus tās, kaķi lielākajā daļā gadījumu ir mierīgi un pret svešiem cilvēkiem, kurus nepazīst,  agresiju neizrāda. Tieši tāpēc ir situācijas, kad dzīvnieku saimnieki, pie mums atnākot, apgalvo, ka mīluļa sapošana, visticamāk, prasīs lielas pūles, taču realitātē starpgadījumi ir patiesi reti,” tā Ivo.

Rakstu konsultēja: Ivo Obrumanis, kaķu grūmeris “Dino Zoo Frizētavā, Latvijas Felinoloģiskās asociācijas "Felimurs" valdes loceklis.

Ja vēlies sava mīluļa kažociņa sakopšanu uzticēt profesionāļiem, piesakies uz vizīti Dino Zoo Frizētavā, zvanot pa tālr. 29390650.