Šķirnes raksturojums 

Keriblū terjers ir labi attīstīts, muskuļots, vidēja lieluma suns ar izteiktām terjera rakstura īpašībām un stilu. Kucēni piedzimst pilnībā melni un tiem pieaugot apmatojuma krāsa mainās par vairākām tonalitātēm no melnas līdz tumši zilai, šīfera pelēkai, brūnganai vai pelēkzilai. Optimālajam krāsojumam būtu jābūt no pelēkzilas līdz gaiši pelēkai. Apmatojuma krāsai būtu jāizveidojas līdz sunim paliek 18 mēneši. Pēc šī vecuma pilnībā melni suņi tiek diskvalificēti no izstāžu ringa. Melnas vai tumši zilas atzīmes uz purna, kājām vai astes ir pieļaujamas jebkurā vecumā. Daži suņi nekad nekļūst gaišāki, dažiem tumši apmatojuma plankumi var palikt visu mūžu pat ja daļa kažoka ir kļuvusi gaišāka. Garās ūsas, bārda un uzacis vēl vairāk pasvītro gareno galvas formu. Suņiem, kuri piedalās izstādēs, uzacu garums sniedzās pāri purnam līdz pat degungalam. Ausis ir V formas un noliecas uz priekšu, sniedzoties līdz vērīgo un tumšo acu ārējam kaktiņam. Kucēnu vecumā, kamēr sunim mainās zobiņi, ausis pielīmē ar līmlentu, lai tās iegūtu vēlamo locījuma vietu. Deguna gals keriblū terjeram ir melns, acis- tumšas un mazas. Liekos pirkstiņus no ķepām vēlams noņemt, īpaši no pakaļkājām. Kājas ir taisnas, spēcīgas, ar pamatīgu kaulu uzbūvi. Asti kucēna vecumā nogriež, atlikusī daļa turas taisni virs muguras, jo taisnāk suns to turēs, jo labāk.

Temperaments

Žirgts un rotaļīgs, apņēmīgs un modrs, trakulīgs un nevaldāms, šis suns liek cilvēkiem saglabāt jautrību un pasmaidīt. Keriblū mīl rotaļāties un cīkstēties ar saimnieku. Tas ir lielisks sargsuns, un tomēr nekad neuzbruks bez speciālas provocēšanas. Kā mīlošs ģimenes suns, tas dievina būt kopā ar savu ģimeni un ļoti pieķeras tai, suns mīlēs arī visus ģimenes draugus. Keriblū parasti lieliski saprotas ar citiem mājdzīvniekiem, ja jau kopš agras bērnības ir iepazīstināts un pieradināts pie tiem, taču šis suns mēdz būt izteikti agresīvs pret citiem suņiem. Šie suņi reti rej bez vajadzības, tiem ir ar izteiktas sargsuņa īpašības, tādēļ vēlams tos socializēt, īpaši kopā ar citiem suņiem, citādi suns kļūs nevaldāms. Keriblū terjeram ir vajadzīgs stingrs un apņēmīgs saimnieks, kura vadībā suns ātri apgūs visas komandas, jo tam ļoti patīk izpatikt savam saimniekam, tas ir inteliģents, apveltīts ar lielisku atmiņu, taču dažreiz suns mīl izrādīt savu brīvdomātāja dabu. Šie suņi ir ļoti piemēroti adžilitī un spēlēm ar bumbiņas ķeršanu, taču vērojiet vai sunim patīk šīs nodarbības, jo, kad treniņi kļūs par rutīnu, keriblū sāks izrādīt savu ietiepību un stūrgalvību.

Augstums (skaustā) - suņi- 46-51 cm, kuces- 44-48 cm

Svars - 15-18 kg

Veselības problēmas: keriblū ir veselīgi ilgdzīvotāji, taču dažiem novēro predispozīciju uz saslimšanu ar gūžu displāziju, PNA(progresīvā neirālā abatrofija) un cerebrālo abiotrofiju. Novēroti arī saslimšanas gadījumi ar „sausās acs sindromu”, kataraktu, spikulozi, matu folikulu audzējiem, entropiju un apakšējā plakstiņa distrihiāzi.

Turēšanas apstākļi: keriblū ir piemērots suns turēšanai dzīvoklī, iekštelpās suns ir aktīvs un tam pietiks ar mazu piemājas dārzu ikdienišķām aktivitātēm.

Treniņi: Keriblū ir sportisks suns, un tam ļoti patīk garas un aktīvas pastaigas kopā ar saimnieku, taču, ja saimnieks nevarēs izbrīvēt laiku tik bieži, suns ar to samierināsies.

Dzīves ilgums:12-15 gadi

Kopšana: Keriblū terjeru vajag trimēt ik pēc 6 nedēļām, tam obligāti ir regulāri jāizrauj mati no ausu kanāliem, jo ja tie izaug pārāk gari, ausīs saķep netīrumi un sērs, radot ausu iekaisumus un infekcijas. Suņus, kuri nepiedalās izstādēs, trimē tāpat kā mīkstspalvainos kviešu terjerus („Soft Coated Wheaten”). Trimēšana prasa zināmas iemaņas, tādēļ vēlams, lai pirmās reizes jūs pavērotu suņa friziera darbu un tad palūgtu, lai viņš pamāca jums, kā suni labāk safrizēt. Katru nedēļu suni jāizķemmē ar blīvu ķemmi un jāizsukā ar birsti. Ja suns piedalās izstādēs, tam nepieciešama vēl rūpīgāka apmatojuma kopšana. Skaistais suņa kažoks nav tikai estētisks baudījums, bet arī ļoti praktisks, tam praktiski neizkrīt mati, nepiemīt raksturīgā suņa smarža, pat ja dzīvnieks ir mitrs. Ķemmēšana un regulāra mazgāšana ir pat obligāta šai šķirnei, un atšķirībā no citiem suņiem, biežā mazgāšana nesausina keriblū ādu. Bez rūpīgas kopšanas suņa bārda sāks smakot un saķeps ar ēdienu un netīrumu pārpalikumiem. Šķirne ir piemērota cilvēkiem, kas cieš no alerģijas pret suņa spalvām.

Šķirnes vēsture

Šī šķirne radusies 1700.gadā kalnainajā Kerī apgabalā, kuram par godu arī šķirne nosaukta. Keriblū ir Īrijas nacionālā šķirne(tās otrais nosaukums ir Īrijas zilais terjers) un tas kļuvis par Īrijas simbolu. Nosaukums radies arī ņemot vērā suņa apmatojuma zilo krāsu. Nav noskaidrots kādas šķirnes ņēmušas dalību keriblū radīšanā, bet ir teorija, kad tas ir Portugāļu ūdens suņa radinieks dēļ to mīkstā un sprogainā apmatojuma līdzības. Citi audzētāji uzskata, ka šķirnes radīšanā piedalījušies melnie terjeri, spāņu (vai krievu) zilie suņi, mīkstspalvainie kviešu terjeri, īru terjeri un īru vilku suņi. Kādā senā stāstā Īrijā ir pieminēts Arlekīna suns, kas ļoti līdzinās mūsdienu Keriblū terjeram.

Patreiz suns tiek izmantots kā lielisks mednieks, pēdu dzinējs un putnu suns, ganu suns, kā mājas sargs un ģimenes kompanjons, policijas suns un triku meistars.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com