10 jautājumu Dino Zoo veikala pārdevējai ANNAI ŠUMĻAJEVAI.

Ne reizi vien gadījies redzēt, ka mamma sauc dēlu: „Viktor, Viktor!” vai „Raimond, Raimond!” Tad nevajag brīnīties, ja no krūmiem izlien nevis puika, bet mazs šunelis. Tā ir arī Annai, jo viņa savu vienīgo (pagaidām) punduršpicu nodēvējusi par Ričardu. „Viņam ir septiņi mēneši, jautrs raksturs un neatvairāmi jauka āriene!” iepazīstina saimniece.

Pomerānijas jeb punduršpici slaveni ar draiskulīgu raksturu ne tikai kucēna vecumā. Rotaļās tie ir nenogurdināmi. 

Tas tiesa! Ričards ir ļoti rotaļīgs, jebkurā brīdī gatavs spēlēties. Vislabāk viņam patīk atnest aizmesto mantiņu un spēlēt paslēpes. 

Pomerānieši ir tik apķērīgi, ka liela dresūra nav nepieciešama. Jau no piecu mēnešu vecuma tie sāk izpildīt komandas. 

Mēs jau no trīsarpus mēnešiem zinām komandas „sēdēt”, ”gulēt” un „nedrīkst”. Uz apmācībām pagaidām neesam gājuši – komandas mācu pati. Liela dresūra šai šķirnei tiešām nav vajadzīga, jo dresūru viņi uztver kā spēli. Drīzāk vajadzīga pacietība.

Šķirne izceļas ar saprātīgumu un vēlmi izpatikt saimniekam, tāpēc nav problēmu ar nepaklausību. 

Ar nepaklausību nav problēmu, jo izpatikt Ričards vēlas vienmēr – ļoti patīk, ja viņu slavē. Retu reizi ir problēmas ar spītību, bet tā jau ir nemainīga rakstura īpašība – ar to var sadzīvot. 

Mazais špics ļoti pieķeras saimniekam, bet prasa lielu uzmanību, necieš, ja to neievēro.

Ričards ir ļoti sabiedrisks un mīlīgs, viņam patīk piedalīties jebkuros manas dzīves notikumos. Tas tiesa, patīk būt uzmanības centrā, – pārāk ilgi viņu neievēro, tad cenšas pievērst sev uzmanību, atnesot kādu mantiņu, vai arī tā neuzkrītoši papīkst - skatoties bēdīgām acīm.

Pomerānieši ir temperamentīgi, uzvedība var kļūt agresīva, ja nepareizi pret viņiem izturas.

Jebkurš suns būs agresīvs, ja pret viņu nepareizi izturas. Lai tā nenotiktu, suns ir laikus jāsocializē - vairāk jāuzturas gan cilvēku, gan dzīvnieku sabiedrībā, jāmāca, ko drīkst un ko nedrīkst. Ričardu cenšos ņemt līdzi visur, kur iespējams. Tāpēc ar agresivitāti no viņa puses neesmu sastapusies. 

Punduršpicus neiesaka ģimenēm ar maziem bērniem, jo sunīši ir diezgan trausli. 

Ričardam patīk un viņš labprāt spēlējas ar bērniem, tomēr bez pieskatīšanas tad neiztikt. Punduršpici pielāgojas saimniekiem, tāpēc ir ideāli kompanjoni - gan jauniem cilvēkiem, gan cilvēkiem gados. 

Viņiem ir ļoti asa dzirde, un ar riešanu tie brīdina par kaut ko aizdomīgu, tāpēc ir labi sargsuņi.

Dzirde tiešām šai šķirnei ir ļoti laba, tāpēc Ričards man ir kā mazs trauksmes zvaniņš - ja viņam nepatīk kāds troksnis, tūlīt paziņo par to. Dažreiz spēlējoties arī uzvedas skaļi, bet klausa komandai apklust.

Kažoka, acu, ausu un zobu regulāra kopšana prasa diezgan daudz pūļu, citādi var rasties veselības problēmas. 

Kuplais kažoks ir viegli kopjams, jo tam nav tendences savelties, pietiek reizi vienā vai divās dienās to izķemmēt. Mazgāt var ne biežāk kā reizi nedēļā, noteikti jāžāvē ar fēnu, jo punduršpiciem ir bieza pavilna. Acu un ausu tīrīšanai tiešām vajag pievērst lielu uzmanību - tā kā sunītis ir maza auguma, vismaz katru otro dienu vajadzētu tīrīt acis.

Šķirnei ir tendence agri zaudēt zobus, tāpēc iesaka sauso barību. 

Zinu par špicu tendenci ātri zaudēt zobus! Bet Ričards ir izvēlīgs, nācās ilgi piemeklēt sauso barību, ko viņš ēd labprāt – tā ir Royal Canin X-smal Junior. Šad tad iedodu kādu Rinti našķi vai dabīgos kaltējumus, bet maziem suņiem ir jutīga gremošanas sistēma un no cilvēku ēdiena var būt vēdergraizes.

Vienmēr priecīgie Pomerānijas špici ienes mājās lielu dzīvīgumu! 

Ar Ričardu manā dzīvē ienāca maza laimīte, kas neļauj skumt ne dienu, viņš prot uzlabot garastāvokli jebkurā situācijā. Punduršpics ir bezgalīga prieka un jautrības avots. Viņš ir ideāls kompanjons un nekad neļaus garlaikoties!