MILZU MĪĻUMS LEONBERGERS
DINO ARENA hendlinga nodarbības tagad vada pieredzējusī hendlere Vita Savostina. Vitai pašai mājās bez senioriem – baltā Šveices aitu suņa White un metisa Buch – ir arī divas leonbergeru kucītes: piecgadīgā Shaula un Winni, kurai tikai divi gadi.
Interesanti fakti:
- Šķirnes nosaukums atvasināts no Leonbergas pilsētas Vācijā. Pēc leģendas – leonbergeri tika radīti kā “simboliska suņa” šķirne, kas līdzinātos lauvai pilsētas ģerbonī.
- Šķirni izveidoja Leonbergas suņu audzētājs un pilsētas mērs Heinrihs Essigs, sakrustojot lendzīru/ņūfaundlendu ar suni no Sanbernāras klostera – sanbernāru priekšteci. Vēlāk selekcijā pievienots arī Pireneju kalnu suns.
- Pirmais leonbergers reģistrēts 1846. gadā, bet šķirne oficiāli atzīta 1905. gadā Otrā pasaules kara laikā leonbergeri gandrīz izmira, tomēr no izdzīvojušajiem astoņiem suņiem šķirne tika atjaunota.
DINO ARENA hendlinga nodarbības tagad vada pieredzējusī hendlere Vita Savostina. Vitai pašai mājās bez senioriem – baltā Šveices aitu suņa White un metisa Buch – ir arī divas leonbergeru kucītes: piecgadīgā Shaula un Winni, kurai tikai divi gadi.
Kā jūs definētu: kas ir hendlings?
Angļu valodā hendlings nozīmē „vadīšana”, bet hendleris ir cilvēks, kas vada suni un izrāda jeb demonstrē to izstādes ringā. Katram sunim ir individuālas īpatnības, kuras hendlerim ir jāņem vērā, un jāizrāda dzīvnieks, akcentējot viņa labās īpašības, pēc iespējas slēpjot tā trūkumus. Suņa īpašnieks ne vienmēr spēj tikt galā ar šo sarežģīto uzdevumu.
Kā pievērsāties hendlingam?
Sāku nodarboties ar hendlingu pirms deviņiem gadiem. Pirmais suns, ar kuru izgāju ringā, bija vācu aitu suns. Tas bija ļoti saviļņojoši... Pirmais solis ringā, pirmais suns un... pirmā uzvara!!! Tas bija kolosāli! Un cik priecīga bija suņa saimniece! Pēc tam sapratu, ka gribu ar to nodarboties. Tas ir ļoti interesanti. Jauna pieredze, jauni cilvēki un suņi, ar kuriem man ir prieks strādāt.
Kādas iespējas hendlerim sniedz DINO ARENA?
Lielas perspektīvas. Šeit ir labi aprīkota zāle, – spoguļi un atmosfēra, lai strādātu ar suņiem un viņu saimniekiem. DINO ARENA iespējams sākt nodarboties arī tiem cilvēkiem, kuriem pirmais suns un viņi vēl neko nezina par to audzināšanu.
Kādus saimniekus un suņus gaidāt uz savām nodarbībām?
Īstenībā es neveicu nekādu atlasi. Man vienmēr ir prieks redzēt, kad saimnieks grib, lai suns ar kaut ko nodarbojas – vienalga, vai hendleris nodarbojas ar suni, vai pats saimnieks. Jo suns arī grib kaut ko redzēt un sasniegt dzīvē, un tikai mēs, saimnieki, varam viņiem to iedot.
Hendlerim jāprot atrast kopīgu valodu ar dažādiem suņiem – vai tas vienmēr izdodas?
Strādāju ar visiem suņiem, lai gan vairāk sanāk ar lielajām šķirnēm. Taisnība, brīžiem ir ļoti grūti atrast kopīgu valodu un vajadzīgs ilgāks laiks, lai mēs saprastu viens otru. Bet ir arī tādi suņi, kad ar pirmo skatienu saprotamies. Nekad nedrīkst padoties, ja ir grūta situācija un grūti atrast kontaktu ar suni un sunim ar tevi… Tad vajadzīgs tikai laiks un pacietība.
Vai leonbergeru izvēlei bija kāds sakars ar hendlingu?
Pirmo reizi leonbergeru ieraudzīju pirms deviņiem gadiem suņu skolā. Man tikko bija uzradies mans baltais suns White. Es uzreiz iemīlējos, lai gan tobrīd nezināju neko - ne kas tā par šķirni, ne kāds viņiem ir raksturs... Vienalga, pie sevis nodomāju, – man būs tāds suns! Nākamajās dienās sāku meklēt informāciju, un pēc četriem gadiem man jau bija mana mīļā Shaula.
Leonbergeri ir milzu šķirnes pārstāvji – vai nav grūti “izgrozīties” ar tik lielu suni sabiedrībā?
Nē, ar leonbergeriem ir ļoti viegli un ērti. Tiesa, abas manas meitenes ir ļoti labi apmācītas – teicami nokārtojušas vispārējās paklausības kursu un BH – suns pilsētā – eksāmenu. Kad ejam staigāt, bieži dzirdu: „Kādi smuki lāči!”, “Paskaties, kādi lieli!” Dažreiz man jautā, kas tā par šķirni un vai drīkst paglaudīt. Varu teikt, ka esam pat ļoti sabiedriski. Manas meitenes ļoti bieži brauc man līdzi uz nodarbībām, vienkārši pastaigāties. Piedalāmies ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju izstādēs. Pārvadāšanai mums ir minivens - tur visi suņi “salien iekšā”, un vēl vieta paliek!
Lai gan iespaidīgs augums, šiem milžiem ir ļoti lādzīgs raksturs.
Tiešām, leonbergeri ir inteliģenti suņi un pret visiem izturas ļoti labi. Man īpaši paveicies ar meiteņu raksturu. Mana vecā Shaula ir mierīga, ar viņu ir ļoti viegli. Mazā Winni …oi… viņa ir aktīva, viņu interesē viss: vajag zināt visu, redzēt visu un būt kopā ar visiem! Bet, ja man nepieciešams pastrādāt vai ko citu darīt, varu vienkārši viņām dot komandu, lai mani netraucē, un mierīgi darīt savas lietas.
Ko šāds milzu suns ienes mājās un dzīvē?
Leonbergeri ir ļoti mīļi suņi, viņi mīl visu ģimeni. Mūsu ģimenē visi suņi ir kā ģimenes locekļi. Jo suņi ir kā mazi bērni un vienmēr kaut ko grib, prasa. Bet viņi arī daudz ko dod: savu mīlestību, maigumu, prieku… Ar leonbergeriem dzīve kļuva piedzīvojumiem bagātāka. Esmu ļoti laimīga, ka man ir leonbergeri.