Interesanti fakti:

  • Taizemes (kādreizējās Siāmas) kaķis kopš 20. gs. ir vispopulārāko kaķu šķirņu vidū Eiropā un Ziemeļamerikā. Selekcionētas divas siāmiešu apakšgrupas: tradicionālais jeb vecā stila (ar apaļāku galvu un robustāku ķermeni) un modernais siāmietis (ļoti slaids un trausls, tievām ekstremitātēm, lielām ausīm).
  • Visiem siāmiešiem ir spilgti zilas, mandeļveida acis, turklāt tradicionālie Siāmas kaķi nereti šķielē. Viena no nereti sastopamām šķirnes īpatnībām ir saīsināta vai lauzta aste. Agrāk tikai siāmietis ar aizlauztu asti tika uzskatīts par īstu siāmieti, bet mūsdienās to vērtē kā trūkumu.
  • Visi mazie Siāmas kaķēni ir gaišā krēmkrāsā, bet pirmo dzīves mēnešu laikā krāsa mainās un kaķēni kļūst vai nu gaišāki vai tumšāki, vai pat nomaina nokrāsu.
     

“Manu kaķi sauc Pičulene, un, lai cik jocīgi neizklausītos, šis vārds ir viņai piemērots - jo viņa ir īpaša kā šis vārds,” saka Dino veikala vadītāja Agnese Mickēviča. Kas Pičulenē – kā izrādās, viņa ir siāmiete - tik īpašs, Agnese gatava pastāstīt. 

Siāmas kaķa iegāde bija ilgi plānots pasākums vai “impulsīvs pirkums”? 

Man mājdzīvnieku nekad nav bijis; tikai vecāku mājās ir kolosāls suns - Aļaskas malamuts Dēmons. Mēs ar draugu sen gribējām kādu mājdzīvnieku, bet nebija īpaši daudz laika par to domāt, jo abi esam strādājoši cilvēki un dzīvnieciņam vienam būtu garlaicīgi. Tad brīnumainā kārtā draugi izteica mums vilinošu piedāvājumu, no kā nevarējām atteikties, un ne mirkli nedomājot, uzreiz sapratām, ka tas ir mūsu liktenis. Nevarētu teikt, ka tas bija impulsīvi, bet nebija arī ļoti ilgi plānots. Viņa parādījās īstajā laikā.

Par siāmiešiem ir daudz nejauku nostāstu: ka tie briesmīgi skaļi brēc, ir atriebīgi u.tml. Vai tas nebiedēja?

Kas tik nav dzirdēts! Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, un tas atkarīgs arī no tā, kādā vidē viņi dzīvo. Mazliet bija nemiers par to, ka būs “traka”, bet kad viņu paņēmu, sapratu - Pičulene nav tāda. 

Kas no zināmajām lietām par siāmieti piepildījās un kādas īpašības nāca kā pārsteigums? 

Kā jau zināms, siāmiešiem nepatīk daudz mīlestības - kā gribas viņu samīļot, tā viņa mūk prom, tomēr ar laiku viss mainās. Runājot par pārsteigumu – nedomāju, ka Pičulene vienmēr gulēs man blakus, cieši piespiedusies! Tā viņa izrāda savu mīlestību un saņem to arī pretim.

Attiecībā uz siāmiešu “runīgumu” - tiešām ņaud skaļi un bieži?

Pičulene ir runātīga, kad ierodos mājās pēc darba un viņai nepievērš uzmanību, bet vispār viņa ir ļoti mierīga. Skaļums nav viņai raksturīgs - tikai tad, kad uznāk “melnie”.

Tas ir - slikts garastāvoklis? Uzskata, ka siāmieši mēdz būt arī diezgan nervozi. 

Nervozitāte ir Pičulenes otrais vārds. Tiklīdz dzirdams mazākais troksnītis, viņa salecas un sāk skraidīt pa visām istabām. Gadās arī brīži, kad viņa nevienu negrib redzēt, tad paslēpjas zem dīvāna, un pāris stundu var nerādīties ārā.

Siāmas kaķiem jo īpaši nepatīkot, ka viņus ilgi atstāj vienus, piemēram, pa dienu, kamēr saimnieki darbā. 

Jā, Pičulenei nepatīk, ka viņu atstāj vienu, tomēr četru gadu laikā viņa ir pieradusi, jo no bērnības jau palikusi viena. Tā kā mēs sniedzam viņai daudz mīlestības, tad viņa savu nepatiku nekā īpaši neizpauž. 

Šie kaķi ir sportiski un ļoti mīl rotaļāties, tāpēc iesaka tiem sagādāt daudz mantiņu, citādi ķersies pie mēbelēm un citām cilvēku lietām. 

Visu šo gadu laikā viņa man nav saplēsusi neko, tāpēc es viņu dievinu. Kad esmu mājās, Pičulene pa dienu pārsvarā gulšņā vai staigā man pakaļ kā sunītis, bet reizēm arī uznāk kāre spēlēties. Vismīļākās mantiņas viņai ir no Dino veikala - bumba ar garu, pūkainu asti un vēl kociņi ar spalvu pušķi galā. Taču citreiz viņai pietiek pat ar konfekšu čaukstošo papīrīti. Viņa dzīvo vienīgi iekštelpās, taču daudz laika pavada uz balkona, tā ka arī svaiga gaisa viņai netrūkst. 

Siāmiešiem ir talants iemācīties dažādus trikus – un vēl lielāks talants izdresēt cilvēkus darīt to, ko viņi grib. 

Manam kaķim ir talants gulēt un panākt to, lai puse no gultas pieder viņai. Un, ja vēl izdomājusi pagulēt virsū - jo arī tāda tendence viņai ir - tad man vispār nav teikšanas. Nevar taču viņu pamodināt, kad viņa ir tik mīlīga! 

Vai šī kaķa zilo acu skatiens reizēm neliek justies mistiski? 

Šķiet, nekas tāds nav novērots. Viņa man ir maza mīlulīte un pavisam vienkārša. Man Pičulenes klātbūtnē vienmēr ir omulīgi.

Mēdz teikt, ka Siāmas kaķis ir Liela Personība. 

Pičulene ir mūsu ģimenes galva, vienmēr viss būs pēc viņas prāta. Tā kā man vēl bērnu nav, viņas vieta mūsu ģimenē ir ļoti nozīmīga. Viņa ir kolosāla, protams, ar savu “Es”, bet es viņu nemainītu ne pret vienu citu. Viņa mani pēc darba parasti sagaida mājās pie durvīm, un tas mani vienmēr iepriecina. Nezinu, kā būtu dzīve bez Pičulenes.