Vizītkarte

Ivara Lielpētera kinologa karjera sākās, pateicoties viņa pirmajam kucēnam. „Izrādījās, ka viņam ir diezgan sarežģīts raksturs, tāpēc abi sākām apmeklēt suņu skolu. Iepatikās. Turpināju mācīties, aktīvi piedalījos sacensībās, kļuvu par LKF instruktoru,” stāsta Ivars. „Tagad man ir darbs, kas sagādā prieku un gandarījumu. Tāpēc turpinu mācīties un apgūt jaunas zināšanas un metodes, lai pielietotu tās savā darbā.” Mācot suņu saimniekus un mācoties pašam, Ivara galvenais palīgs un labā roka ir piecus gadus vecais borderkollijs Bite. „Kopīgi piedalāmies un plūcam laurus paklausības sacensībās (BH un Obedience), nodarbojamies ar baikdžoringu un kanisterapiju,” viņš slavē savu mīluli. Bites vecākā māsa ir kollijmeitene Jasmīne (6 gadi), viņas galvenais uzdevums komandā ir sildīt dīvānu un labi izskatīties. 

Kas jums vislabāk patīk darbā ar suņiem? 

Vislielākais gandarījums man ir par laimīgiem un ar dzīvi apmierinātiem suņiem. Ja tā ir, tad arī saimnieki ir apmierināti ar savu mīluli un nav nekādu lielu paklausības problēmu. Un, ja es varu palīdzēt radīt šo prieku, esmu gandarīts.

Kādas priekšrocības ir Dino Arena – kāpēc ieteiktu vest apmācīt suņus tieši uz šejieni?

Labi treneri un siltas, gaišas telpas. Apmācības process norit ne vien kvalitatīvi, bet arī ērtā un patīkamā vidē.

Ko jūs teiktu saimniekam, kurš uzskata: mans suns nav jāmāca, mēs tāpat labi saprotamies? 

Ja suņa saimnieks uzskata, ka ar savu suni saprotas gana labi, tad, visticamāk, tieši tā arī ir. Vai tad, ja jums ar paša bērnu ir ideālas attiecības, jūs viņu arī skolā nesūtīsiet? Turklāt ļoti bieži gadās, ka kucēniem vai jauniem suņiem iespējama kāda potenciāla, slēpta problēma, ko nespeciālists nevar pats pamanīt. Ar laiku tā var sabojāt jūsu ideālās attiecības. Savukārt, apmeklējot suņu skolu, šo problēmu varētu ātri atklāt un novērst, pirms tā vispār ir parādījusies.

Vai var teikt – nekad nav par vēlu mācīt suni? 

Tieši tā, nekad nav par vēlu mācīt suņus, vienīgi jārēķinās, ka vecs suns mācās lēnāk, tāpēc saimniekam būs jāvelta apmācībai lielāka uzmanība un pacietība.

Kāda ir saimnieka loma apmācības procesā – vērotājs, līdzdalībnieks vai arī viņam vispār nav vajadzības stāvēt blakus?

Patiesībā suņu skolā, galvenokārt, mācās saimnieks. Viņš mācās saprasties ar mīluli un to trenēt. Tieši suņu saimnieki ir tie, kuri māca suņus, nevis instruktori. Nezinu, vai interesants, bet diezgan loģisks novērojums no manas pieredzes: slinkiem saimniekiem suņi mācās lēni, čakliem saimniekiem - salīdzinoši ātri. Un šķirnei ir sekundāra nozīme. 

Cik laika aizņem suņa apmācīšana - vai pastāv tāda „minimālā” programma? 

Tas atkarīgs no tā, ko vēlas pats cilvēks. Vienam saimniekam nav iebildumu, ja, pārnākot mājās, suns lec virsū, ja tas guļ gultā, un vienīgais, ko viņam tad vajag iemācīt - lai stipri nevelk pavadu. Tādā gadījumā apmācība būs minimāla un salīdzinoši īsa. Bet ir cilvēki, kuri grib ar savu suni pastaigāties bez pavadas, vēlas, lai viņš nelec virsū ciemiņiem, lai nevelk pavadu utt. Viņiem apmācība aizņems ilgāku laiku. 

Lielākais kuriozs, ko esat pieredzējis treniņos?

Ir tāds kuriozs, kuru es stāstu visiem jaunajiem suņu īpašniekiem, kuri pie manis ieradušies uz apmācību. Proti, atnāk cilvēks ar suni uz pirmo nodarbību. Pēc tam uz mēnesi pazūd un tad ierodas atkal. Un atkal uz mēnesi pazūd. Tad, atkal atnācis, prasa: „Kāpēc mans suns nav tikpat paklausīgs kā citiem?” Ja gribat klausīgu suni, jums regulāri jānāk uz nodarbībām un katru dienu jāstrādā arī mājās. Tikai tad jums būs tāds suns, par kādu esat sapņojuši.

Kur un kad notiek nodarbības? 

DINO ZOO ARĒNA, DINO ZOO PASAULE, Rīgā, Krasta ielā 52, 

Nodarbības -  pēc iepriekšēja pieraksta

Kontakti: 

Ivars Lielpēteris

Mob. tālr. 29460199 

E-pasts: ivars@sunuapmaciba.lv

Mājaslapa: www.sunuapmaciba.lv