Suņu mēris

Jautājums:
LABDIEN! Gribētu uzzināt kā izpaužas suņu mēris un paravīruss?


Atbilde:
 
Suņu parvovīruss. klīniskā aina:  Inkubācijas periods ir 3 – 10 dienas. Slimības gaita ir akūta. Vairumā gadījumu novēro enterīta formu. Dzīvnieks apātisks, nomākts, guļ vaļējām acīm. Zūd ēstgriba, nedaudz paaugstinās temperatūra, sākas vemšana 1 – 2 dienas ilga vai visu slimošanas laiku. Pēc vairākām stundām vai reizē ar vemšanu parādās diareja. Īpatnēja – salkani ihiroza smaka fekālijām. Organismā izvedojas dehidratācija.
Pie sirds mikokardīta formas novēro pēkšņu 3 – 8 nedēļu vecu kucēnu bojāeju. Vecākiem par 8 nedēļām novēro aizdusu, sirdsdarbības funkcionālus traucējumus. Sirds miokarda fibroze izveidojas izdzīvojušiem suņiem, kas izpaužas kā sirds mazspēja, aizdusa, klepus un sirds funkcionāli traucejumi organismā. Slimība ilgst 5 –7 dienas.

Gaļēdēju mēris. Klīniskā aina: Slimība var noritēt apslēptā (latentā), vieglā vai smagā formā. Vieglā forma raksturojas ar apātiju, samazinātu barības uzņemšanu, augšējo elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm un ir grūti atšķirama no citām slimībām. Saslimšanas smago formu parasti novēro nevakcinētiem kucēniem. Tiem, kuri inficējas pirmajās nedēļās (no nevakcinētām mātēm) novēro sirds deģenerāciju, asiņainu caureju un 2 nedēļu laikā tie iet bojā.
Vecākiem kucēniem (no vakcinētām mātēm) parasti saslimšana sākas ar temperatūras paaugstināšanos, ko bieži neievēro. Pēc dažām dienām novēro konjunktivītu, depresiju, vemšanu. Tad atkārtoti paaugstinās temperatūra un turas ilgāku laiku, parādās klepus un trokšņi plaušās, caureja un var veidoties organisma atūdeņošanās. Neārstēti dzīvnieki parasti iet bojā 2-4 nedēļu laikā. Mirstība (letalitāte) vidēji ir 50%, kucēniem līdz 6 nedēļu vecumam <100%. Nāves iemesls visbiežāk ir nervu darbības traucējumi.
Nervu darbības traucējumus var novērot reizē ar citām slimības pazīmēm vai bez tām, un bieži tie sākas 1-3 nedēļas pēc šķietamās atveseļošanās. Tos nav iespējams prognozēt. Pazīmes atkarīgas no skartās smadzeņu daļas. Akūtos gadījumos, kad skarta smadzeņu pelēkā viela, dzīvnieks ir nomākts, guļ. Subakūtos gadījumos, kad skarta baltā viela novēro muskuļu trīcēšanu, parēzes un paralīzes. Epileptiskām lēkmēm pārejot komatozā stāvoklī, dzīvnieks iet bojā.
Ja kucēni inficējas pirms zobu maiņas, var novērot zobu emaljas bojājumus, zobu virsmas grubuļainumu. Vīruss bojā redzes nervu un tīkleni, kā rezultātā var iestāties aklums.