Diskusi - mirlas . [ Madona ]
{mosimage}Labdien, te raksta atkal tas bēdīgais diskuss. (Astoņi nelieli dažus mēnešus veci bēdīgi diski 100l augu akvarijā ar uzlabotu Biofiltru).
Pagaidām diskusi visi vēl dzīvi, visi kopējā barā bieži sāk līst ārā no paslēptuves, daži no tiem pat izrādīja nelielu interesi par baribu SERA Discus Granulat, iepriekšējās dienās praktiski neko nedevu, jo tie tāpat nenāca laukā paēst. Iebērtā barība tikai organiski piesārņotu jau tā mazo 100 litru akvārīju. Ja tagad gribu tos pabarot, man pašam kaut kur jānoslēpjas, lai tie nebaidās, mēģinājumi viņiem kaut kādā veidā iestāstīt, ka nedarīšu pāri, ir beigušies neveiksmīgi. Tie nav Aphyosemion ģints sugu pārstāvji, kas ēda arī no rokas un koda pirkstos...Viņi reizēm pat plūcas savā starpā, vakaros bieži ir vērojamas "dejas" un viņi pārvietojas kā vagoniņi ķēdītē sakabināti, pie tam spēj pārvietoties visos virzienos(kā NLO), pēdējas dienās arī viņu ķermeņa krāsa ir palikušas košākas, t akvārījā 30 grādi, kopējā cietība tagad apmēram 6-7 grādi. Bet tik un tā viņi ir mirlas.
Es lietus ūdeni savācu tīrā plastmasas mucā, tepat Madonā, to uzvārīju katliņos uz malkas plīts, atdzesēju nedaudz, salēju to jaunā, tīrā, melnā, betonēšanai paredzetā plastmasas vannītē, ieliku tajā jaunu sūkni, kas to visu ūdeni jauc un sūknim kādu stundu darbojoties, tieši virs plūstošās ūdens virsmas vanniņā uzliku un ieslēdzu spēcīgu laboratorijas kvarca lampu 150W UV-C. Domāju, ka man tas ūdens atdzesējās un plūstot arī dezinficējas papildus, kā arī bagātinājās ar skābekli. Tad es šim apstrādājam mīkstajam lietus ūdenim apmēram 15-20 litri sajaucu ar dažiem litriem ļoti cieto krāna ūdeni, kurš Madonā pie dGH 20 grādiem... :( (un tam krāna ūdenim pH arī augsts, pie pH8, tad kad mērīju). Tādu arī lēju to akvārījā to startējot, kā arī tagad pie ūdens nomaiņas. Vadoties no iepriekš teiktā un ņemot vērā lielo CO karbonātjonu buferi krāna ūdeni, zinu, ka pH ir stabilāks, taču pH nevar dabut lejā ar citronskābi, tāpēc tomēr nosliecos par labu daļēji izmantot lietus ūdeni, kaut gan apzinos, tad pH ļoti jāuzmana... Arī no Bioloģiskā piesārņojuma (amonjaks) skata punkta raugoties, atceros no LU, ka NH4 procentuāli vairāk būs sārmainā vidē (H20), bet skābā tas pārvēršas amonija jonā, kurš nav Tik toksisks zivīm.
Nezinu, varbūt daru kaut ko šoreiz pilnīgi garām, bet...
1. Destilātora man nav un tas baigi patērē elektrību drausmīgi. Ziemā domāju vākt sniegu pie mājas un kausēt katlos uz malkas plīts. Kā var pareizi apstrādāt lietus ūdeni, lai tā lietošana būtu droša?
2. un kāda ir pieredze ir ar reversās osmozes filtru labs/nelabs?
3. Ko vēl varētu darīt diskusu labā, neskaitot SERA Nitrivec un SERA Aquatan, kurus jau mazliet izmantoju. Kādu barību viņiem vēl var dot? Nokritušo viņi neņem.
Lasu gan krieviski gan angliski, varat ieteikt arī literatūru.
P.S. Ja kādam interesē, tad pirms gadiem es Rīgas akvārījā 160L atbrīvojos no sarkanās aļģes-"Melnās bārdas" "Vjetnamkas" pazeminot pH, bet to vieglāk izdarīt mīkstā ūdeni, kā arī Galvenais priekšnosacījums - samazināt straumi akvārījā...(lietojot vājāku filtru). bet tas nenotiek vienā dienā. Lēnām mainās visa ekosistēma. Un protams, arī Pareizai gaismai un Augiem (ne jau tiko iestādītiem, bet tādiem, kas jau ir ieaugušies) ir ļoti liela nozīme bioloģiskā līdzsvara uzturēšanā.
Отвечает Ихтиолог, Ихтиолог
Jautājums:
{mosimage}Labdien, te raksta atkal tas bēdīgais diskuss. (Astoņi nelieli dažus mēnešus veci bēdīgi diski 100l augu akvarijā ar uzlabotu Biofiltru).
Pagaidām diskusi visi vēl dzīvi, visi kopējā barā bieži sāk līst ārā no paslēptuves, daži no tiem pat izrādīja nelielu interesi par baribu SERA Discus Granulat, iepriekšējās dienās praktiski neko nedevu, jo tie tāpat nenāca laukā paēst. Iebērtā barība tikai organiski piesārņotu jau tā mazo 100 litru akvārīju. Ja tagad gribu tos pabarot, man pašam kaut kur jānoslēpjas, lai tie nebaidās, mēģinājumi viņiem kaut kādā veidā iestāstīt, ka nedarīšu pāri, ir beigušies neveiksmīgi. Tie nav Aphyosemion ģints sugu pārstāvji, kas ēda arī no rokas un koda pirkstos...Viņi reizēm pat plūcas savā starpā, vakaros bieži ir vērojamas "dejas" un viņi pārvietojas kā vagoniņi ķēdītē sakabināti, pie tam spēj pārvietoties visos virzienos(kā NLO), pēdējas dienās arī viņu ķermeņa krāsa ir palikušas košākas, t akvārījā 30 grādi, kopējā cietība tagad apmēram 6-7 grādi. Bet tik un tā viņi ir mirlas.
Es lietus ūdeni savācu tīrā plastmasas mucā, tepat Madonā, to uzvārīju katliņos uz malkas plīts, atdzesēju nedaudz, salēju to jaunā, tīrā, melnā, betonēšanai paredzetā plastmasas vannītē, ieliku tajā jaunu sūkni, kas to visu ūdeni jauc un sūknim kādu stundu darbojoties, tieši virs plūstošās ūdens virsmas vanniņā uzliku un ieslēdzu spēcīgu laboratorijas kvarca lampu 150W UV-C. Domāju, ka man tas ūdens atdzesējās un plūstot arī dezinficējas papildus, kā arī bagātinājās ar skābekli. Tad es šim apstrādājam mīkstajam lietus ūdenim apmēram 15-20 litri sajaucu ar dažiem litriem ļoti cieto krāna ūdeni, kurš Madonā pie dGH 20 grādiem... :( (un tam krāna ūdenim pH arī augsts, pie pH8, tad kad mērīju). Tādu arī lēju to akvārījā to startējot, kā arī tagad pie ūdens nomaiņas. Vadoties no iepriekš teiktā un ņemot vērā lielo CO karbonātjonu buferi krāna ūdeni, zinu, ka pH ir stabilāks, taču pH nevar dabut lejā ar citronskābi, tāpēc tomēr nosliecos par labu daļēji izmantot lietus ūdeni, kaut gan apzinos, tad pH ļoti jāuzmana... Arī no Bioloģiskā piesārņojuma (amonjaks) skata punkta raugoties, atceros no LU, ka NH4 procentuāli vairāk būs sārmainā vidē (H20), bet skābā tas pārvēršas amonija jonā, kurš nav Tik toksisks zivīm.
Nezinu, varbūt daru kaut ko šoreiz pilnīgi garām, bet...
1. Destilātora man nav un tas baigi patērē elektrību drausmīgi. Ziemā domāju vākt sniegu pie mājas un kausēt katlos uz malkas plīts. Kā var pareizi apstrādāt lietus ūdeni, lai tā lietošana būtu droša?
2. un kāda ir pieredze ir ar reversās osmozes filtru labs/nelabs?
3. Ko vēl varētu darīt diskusu labā, neskaitot SERA Nitrivec un SERA Aquatan, kurus jau mazliet izmantoju. Kādu barību viņiem vēl var dot? Nokritušo viņi neņem.
Lasu gan krieviski gan angliski, varat ieteikt arī literatūru.
P.S. Ja kādam interesē, tad pirms gadiem es Rīgas akvārījā 160L atbrīvojos no sarkanās aļģes-"Melnās bārdas" "Vjetnamkas" pazeminot pH, bet to vieglāk izdarīt mīkstā ūdeni, kā arī Galvenais priekšnosacījums - samazināt straumi akvārījā...(lietojot vājāku filtru). bet tas nenotiek vienā dienā. Lēnām mainās visa ekosistēma. Un protams, arī Pareizai gaismai un Augiem (ne jau tiko iestādītiem, bet tādiem, kas jau ir ieaugušies) ir ļoti liela nozīme bioloģiskā līdzsvara uzturēšanā.
Atbilde:
izskatās, ka jūs būsiet lietaskoks, bet tik un tā tilpums ir par mazu.
Man prieks, ka jūsu zivis jau sākušas pierast un nāk ārā.
Es domāju, ka lietusūdeni nevajag vārīt. Tā jūs to sterilizējat un tas vairs nav diez ko labs akvārijam. Es domāju, ka pietiek ar kvarca lampu, lai nobeigtu iespējamos kaitīgos mikroorganismus.
Kādēl gan nepamēģināt RO filtru mīkstā ūdens gatavošanai? Tas ir ērtāk, drošāk. Sākumā tas šķiet dārgi, bet patiesībā atmaksājas. Zinu, ka jūras akvāriju īpašnieki izmanto RO filtrus un nesūdzās.
Pareizās vides sagatavošanai var izmantot arī kūdras novārījumu, bet nevajag pārspīlēt, jo dabā diski dzīvo gaišā ūdens upēs.
Pieradinšānai un barošanai panēģiniet bloodworm, jeb motiļus. Labāk saldētus, lai izvairītos no iespējamās infekcijas.
O, jauki, ka krievu un angļu valoda ir "jūsējās"!
www.diskusfish.ru
http://www.diskusi.narod.ru/
http://www.clcdiscus.com/Diskus-Breeder.html
http://www.discusmadness.com/
http://www.cichlidbreeding.net/cichlid-breeding/discus-fish/
No literatūras diez vai kaut ko varēšu ieteikt. Ispējams, kaut kas ir iznācis arī Latviešu valodā, bet es pārāk sen "dzīvoju" internetā un nesekoju līdzi grāmatu jaunumiem!
P.S. Te vēl viena saite http://amania.110mb.com/ par dzīvu akvāriju un tā ierīkošanu. Ļoti noderīga, ietilpīga saite. Pie am, tā balstās uz akvāriju guru Takaši Amano pieredzes!
