Karolīnas anolis - Anolis carolinensis (latīn.).

Sīka, smuidra ķirzaka, kura nav garāka par 12 - 23 cm, pie tam 2/3 no kopējā garuma ir aste. Liela, nedaudz saplacināta trīsstūra formas galva. Anolisiem, kā daudziem citiem iguanu dzimtas pārstāvjiem, ir rozā rīkles maiss. A.carolinensis parasti ir smaragda zaļā krāsā, bet atkarībā no temperatūras un noskaņojuma tās spēj krāsojumu strauji mainīt. Brīvā dabā dzīvo kokos un krūmājos, bieži sastopamas vīnogulājos, dzīvžogos un uz vecu māju sienām. Košais anolisu krāsojums, interesantā uzvedība un tas, ka dzīvnieki nav īpaši izvēlīgi, ir padarījis tos par ļoti populāriem terāriju mīļotāju vidū.

Vidējais dzīves ilgums 3-4 gadi. Plašā terārijā ar augstu temperatūru un augstu mitruma līmeni (75-80%), anolisus var turēt kolonijās, kuras sastāv no vairākiem eksemplāriem. Anolisa tēviņi ir uzticīgi teritorijai, kurā tie mīt, pietrūkstot dzīves platībai karo par teritoriju, līdz kamēr konkurents tiek iznīcināts.

Dienā temperatūrai jābūt 27-30° C, naktī ne zemākai par 20°С. Dzīvnieki var pārciest arī daudz zemāku temperatūru, bet, tad to dzīvesveids ir neaktīvs.Terārijā blīvi jāsastāda augi, dekora vietā izmantojot koku zarus un saknes. Anolisim jāsaņem maksimāli iespējamo dabīgo gaismu un siltumu. Ja rodas sarežģījumi ar dabīgo apgaismojumu, dzīvnieku nepieciešams apstarot ar ultravioletajām lampām.

Terārijā blīvi jāsastāda augi, dekora vietā izmantojot koku zarus un saknes. Anolisim jāsaņem maksimāli iespējamo dabīgo gaismu un siltumu. Ja rodas sarežģījumi ar dabīgo apgaismojumu, dzīvnieku nepieciešams apstarot ar ultravioletajām lampām.

Ķirzakām nepieciešams liels ūdens daudzums. Lai uzturētu nepieciešamo mitruma līmeni, terārijā tiek ievietots baseins ar ūdeni. Dabīgajā vidē tie dzer, nolaizot rasas vai lietus lāses no augu lapām. Nebrīvē dzīvnieki arī labprāt izvēlās šādu, ģenētiski ierastu, slāpju apmierināšanas veidu. Bet tas iespējams tikai izsmidzinot terārijā ūdeni. Ja tas netiek darīts, anolisi ar labpatiku dzer no ūdens krātuves, kura uzstādīta terārijā.

Anolisi pārtiek no sīkiem kukaiņiem, circeņiem, tarakāniem, miltu tārpiem, sienāžiem, u.c.

A.carolinensis veiksmīgi vairojas nebrīvē. Dabā pārošanās parasti notiek aprīlī-maijā. Ar 15 dienu intervālu mātīte dēj olas. Mitrā zemē tā ar galvu rok bedrītes, kurās sadēj olas. Pēc tam tā zemi noblietē. 50 - 70 dienu laikā izšķiļas 60mm gari mazuļi. Pirmā barība - drozofils (bezspārnu forma).

Lai izvairītos no kanibālisma mazuļi ir jāsadala. Dzimuma briedumu A.corolinensis sasniedz pēc gada.