Skotu nokareno ausu kaķis ir ļoti spēcīgs - gluži tāpat kā viņa senči fermeru kaķi. Skotu nokareno ausu kaķi izskatās ļoti piemīlīgi, miermīlīgi un labsirdīgi, ar samērā klusu balsi. Ar visu savu izskatu viņi izrāda, cik ļoti alkst atrasties cilvēka sabiedrībā. Šīs šķirnes kaķi lieliski pielāgojas dzīvei gan pārapdzīvotā dzīvoklī starp skraidošiem bērniem un suņiem, gan mazā vientuļnieka miteklītī. Skoti nav bailīgi un labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.

Pēdējo četrdesmit gadu laikā Skotu nokareno ausu kaķis (Scottish Fold) ir ieguvis un nostiprinājis savu īpašo, atpazīstamo tipu, kaut gan ticis pārots gan ar amerikāņu īsspalvainajiem, gan Britu īsspalvainajiem kaķiem. Skotu kaķis ir vidēja izmēra, ar apaļīgu, mazliet korpulentu stāvu. Acis viņam ir lielas, apaļas un atstatus novietotas, pāreja no pieres uz degunu profilā viegli iezīmēta. Īsspalvainā skotieša variācija ir ar mīkstu spalvu un bagātīgu pavilnu, bet garspalvainais variants lepojas ar zīdainu spalvu, kas ir izteikti garāka pakaklē (kā „žabo") un uz pakaļkājām (kā „bikšeles"), pie tam garā spalva nemēdz savelties. Krāsu gamma skotu nokareno ausu kaķim ir ļoti daudzveidīga un ietver visus iespējamos variantus.

Iespējami divu tipu šīs šķirnes dzīvnieki - ar nokarenām ausīm (folded ear), vai ar parastām, stāvām ausīm (straight). Kaķēni visi piedzimst ar „normālām" austiņām, bet trīs-četru nedēļu vecumā ausis vai nu kļūst nokarenas, vai paliek stāvas. Kaķēnam sasniedzot divpadsmit nedēļu vecumu, iespējams noteikt kaķēna kvalitāti - izstāžu kaķis, cilstdarba turpinātājs vai mājas mīlulis. Par izstāžu kaķi (show) var kļūt tikai kaķēns ar kārtīgi „gulošām" nokarenām austiņām, tāpēc tādu izaudzēt sapņo katrs audzētājs. Arī Skotu nokareno ausu kaķi ar stāvām ausī var izstādīties, bet tomēr ne visas felinoloģiskās organizācijas ļauj šādiem kaķiem izstādīties čempionu klasē.

Iegūt labu izstāžu kvalitātes Skotu nokareno ausu kaķi ir visnotaļ grūti, tāpēc tie ir sastopami samērā reti un attiecīgi arī maksā dārgi.

Iegādājoties šādas šķirnes kaķēnu, pievērsiet uzmanību ķepām un astes lokanumam. Pirksti nedrīkst būt nošķiebti vai resni („rupji"). Ar vieglām kustībām ļoti uzmanīgi „pārbraucot" astei, tas nedrīkst kaķēnam sagādāt nepatīkamas izjūtas.

Svetlana Žabrec, audzētava „Jollycat" 
Raksts orģinālvaloda atrdoas  www.cat.mau.ru mājas lapā 

Literatūras avotos jau sen minēts, ka Ķīnā dzīvojusi balta, garspalvaina kaķene ar īpatnējiem ausu galiņiem - tie bijuši ieliekti uz priekšu. Tā kā ilgu laiku valdīja uzskats, ka šādi kaķi dzīvo tikai Ķīnā, tad tos sauca par Ķīnas kaķiem. 1961. gadā kaķi ar nokarenām ausīm tika atklāti gan Skotijā, kur aitu gans Viljams Ross kādā fermā uzgāja kaķēnus ar šādām ausīm, gan citur. Sākumā skotu kaķu audzētāji uzskatīja, ka šķirnei ausis noliektas tādēļ, ka vairums šo kaķu dzīvoja uz salas, kur strautos ķēra zivis, tāpēc noliekums pasargāja ausis no ūdens iekļūšanas, taču patiesībā tā ir dabiska mutācija.

Skotijas nokareno ausu kaķis ir vidēji liels ar īsu, muskuļotu ķermeni un vidēji garām, taisnām kājām. Galva apaļa, ausis plati novietotas, noapaļotie ausu galiņi noliekti uz priekšu; deguns īss, plats, pieļaujams neliels lauzums; acis apaļas, lielas; aste gara, apaļa visā garumā, ar strupu galu. Vilna līdzīga Britānijas kaķu vilnai, sastopamas arī visas Britnānijas kaķu krāsu varietātes.

Kaķi populāri visā pasaulē, bet 90. gados tikai aizliegti FIFe klubu sistēmā. Šobrīd gan aizliegums ir atcelts.

Iegādājoties Skotijas nokareno ausu kaķi, uzmanība jāpievērš viņa ķepām - vai nav pirkstu anomālijas, kā arī uzmanīgi jāpārbauda aste. Tā maigi un uzmanīgi jāpaloka, lai pārbaudītu, vai nav saauguši mugurkaula skriemeļi un tā nav kļuvusi nekustīga.

Metienos šiem kaķiem dzimst kaķēni gan ar stāvām, gan nokarenām ausīm. Kaķi ar stāvām ausīm ir straiti, un tos izmanto selekcijā, jo divus kaķus ar nokarenām ausīm cenšas nepārot sakarā ar letālā gēna klātbūtni. Noteikt, vai kaķēni būs ar nokarenām ausīm, var tad, kad tie ir trīs nedēļas veci.

Šķirne Latvijā ievesta samērā nesen, bet iekarojusi lielu popularitāti. Šos kaķus audzē galvenokārt klubā "Felimurs".
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"